Site icon SAP News TL

Hametin Amizade & Dezenvolve Area Prioridade 5 ! Portugál Apoia Euro Milliaun 75 Ba TL

Imajem : Primeiru-Ministru Luís Montenegro no Primeiru Ministru Kayrala Xanana Gusmão iha Portugál, 15/10/2024. Foto : Notícia ao Minuto

SAPNewsTL, Portugál – Primeiru-Ministru Luís Montenegro deklara katak akordu kooperasaun ne’ebé asina entre Timor-Leste no Portugál ba tinan 2024-2028,  Portugál fó apoiu finanseiru ho euro millaun 75 inklui vizita iha juñu 2025.

Tuir notísia ne’ebé SAPNews asesu liu hosi Notícia ao Minuto haktuir katak Governu Portugal asina ona akordu kooperasaun ida entre Luís Montenegro no Xanana Gusmão iha rezidénsia São Bento hodi apoia orsamentu euro milliaun 75 ba Timor-Leste.

Apoiu ne’e ho objetivu sira tuir apoiu anteriór nian, inklui ajuda dezenvolve kooperasaun entre nasaun rua ne’e kona-ba edukasaun no ensinu lian portugés.

“Hanesan reforsu ida ne’ebé maka Portugal dezenvolve hodi tulun Timor-Leste iha konkista oioin ne’ebé maka hari’i estadu foun, modernu, efisiente, iha termu servisu ne’ebé maka presta ba ema sira”. Tenik PM Portugál Luis Montenegro iha Portugál, 15/10/2024.

Primeiru-ministru Portugál fó sai mós katak fulan-Juñu 2025, nia sei halo vizita ofisiál ida mai Estadu Timor-Leste tanba hetan konvite hosi Primeiru Ministru Kayrala Xanana Gusmão.

“Fulan Junhu 2025, Ha’u sei vizita Timor-Leste, só karik iha akontesimentu imprevistu ruma halo sai imposivel (bele la mai) maka vizita ne’e sei la akontese”.Nia dehan

Luís Montenegro afirma katak akordu sira ne’ebé asina ona ho Timor-Leste reflete “relasaun ne’ebé labele kotu hosi amizade, solidariedade no kooperasaun entre nasaun rua”. Nia sublinha

Montenegro mós sita kona-ba prosesu luta ba independénsia timoroan nian iha 1974-1999, Primeiru-Ministru sublinha katak luta ne’ebé la’o to’o tinan 1999 – tinan independénsia nian, “demonstrasaun ne’ebé kauza boot sira ne’ebé mobiliza mane sira no ema sira hanesan imortal nu’udar servisu boot liu ne’ebé ohin loron ita bele presta moris diak ba umanidade.”Nia hateten

Primeiru-Ministru hatete imajen sira masakre Santa Cruz nian iha Timor-Leste, iha loron 12 fulan-novembru tinan 1991, la “sai hosi memória”, no hatete katak “sente iha Portugál hanesan ami iha ne’ebá”.

“Ha’u nia idade joven, ha’u akompanha luta tomak ne’ebé povu Timoroan halo, dalabarak lidera husi sira-nia aten-barani no koragem  hasoru adversidade hotu-hotu, emosionante ne’ebé sira sente, ohin sira iha ne’e, ita bele realiza enkontru de traballu hodi bele materializa iha akordu sira ne’ebé mak asina”, nia akresenta.

Montenegro agradese mós ba Governu Timoroan ba apoiu finanseiru ho dolar millaun 2,5 ne’ebé disponibiliza hodi kombate inséndiu boot ne’ebé mosu iha Madeira.

“Ne’e iha duni impaktu, tanba signifika katak maski hosi dook sira iha ami nia sorin iha momentu ne’ebá”, nia fundamenta.

Enkuantu, Programa Estratéjiku Kooperasaun nian ba períodu 2024-2028 inklui ona akordu rua seluk hanesan reabilitasaun patrimóniu no infraestrutura sira.

Programa Kooperasaun Estratéjiku foun ba períodu 2024-2028 sei investe iha área prioridade lima maka Dezenvolvimentu Umanu, Estadu Direitu no Boa Governasaun, Administrasaun Públika, Finansas Públikas no Ekonomia, Juventude no Empregu, Sustentabilidade Oseanu no Infraestrutura.

Jornalista : Marciana da Conceição

Exit mobile version