Imajem : Primeiru Ministru Israel Benjamin Netanyahu & Líder Supremu Iran Ali Khamenei
SAP News TL : Liu tiha semana rua Iraun no Israel lansa atake aéreu maka’as ba malu, Prezidente Estadus Unidus, Donald Trump anunsia sejarfogu hodi promove damen iha médiu oriente maske nune’e maibe iranianu sira konsidera la’os damen maibe deskansa temporária iha funu.
Marciana Da Conceição Jurnalis – SAP News TL
Hafoin anúnsiu ne’e fó sai, governu israelita ofisialmente espresa nia aprovasaun ba proposta sesarfogu nian hosi Prezidente Norte-Amerikanu, Donald Trump.
“Israel halakon ona ameasa ezistensiál diretu rua – tantu iha domíniu nukleár no misil balístiku sira”, Netanyahu hatete iha komunikadu Governu nian.
iha sorin seluk, Prezidente Iraun nian, Masoud Pezeshkian fó sai mós finál hosi funu loron 12 nian ho Israel, maski sesárfogu ne’e konsidera frajil.
“Ohin, hafoin rezisténsia eroika hosi ita nia nasaun boot ne’ebé nia determinasaun halo istória, ita asiste estabelesimentu hosi sesarfogu ida no finál hosi funu loron 12 ne’ebé impoin hosi aventurizmu no provokasaun israelita sira”, Pezeshkian hatete.
Maibé lakleur hafoin sesarfogu ne’e hetan presaun, Ministru Defeza Israel Katz ho surpreza fó fali instrusaun ba militár sira atu lansa atake ida hasoru kapitál Iraun nian.
Katz defende katak atake ne’e hala’o hanesan vingansa ba asaun Iraun nian tanba lansamentu misil ne’ebé hala’o iha loron-tersa orseik.
Israel konsidera atake ne’e hanesan violasaun grave ida ba akordu. Ida-ne’e hamosu kedas orden ida ba atake vingansa nian hosi Ministru Defeza Israel.
Maski sesarfogu lori alíviu balun, sidadaun iranianu sira la fiar. Barak hosi sira haree sesarfogu hanesan de’it pauza temporáriu ida, la’ós sinál ida katak funu ne’e hotu duni.
Sira tauk katak hafoin hakmatek tempu badak, atake sira bele akontese fali iha kualkér tempu, sira bolu ida-ne’e hanesan deskansa molok atake foun ida.
“Ha’u sente hakmatek, akompaña ho tristeza, hirus, no tauk tanba ha’u hatene katak sesarfogu ne’e hanesan temporáriu de’it”, esplika Samaneh, repórter iranianu ida.
“Ha’u la fiar katak sira [Israel ho Iraun] konkorda ho ida-ne’e. Ha’u deskonfia nafatin katak ema ruma sei halo sabotajen ba buat hotu”, feto ne’ebé hela iha Teeraun hatete ba Al Jazeera.
Raha, profesór istória ida hosi Karaj, parte hosi rejiaun Teheran Boot, hatete sesarfogu la’ós finál dame nian maibé hanesan pauza temporáriu ida.
“Ida-ne’e la’ós dame – ida-ne’e hanesan pauza ida. Oinsá ita bele fiar ema sira ne’ebé ko’alia kona-ba mudansa rejime no dame” nia husu.
Deklarasaun ne’e la’ós lahó razaun, konsidera númeru ema mate no eskala destruisaun ne’ebé kauza hosi bombardeamentu israelita.
Nia preokupa ho reasaun iha rai-laran no tauk saida maka sei akontese ba sidadaun iranianu sira maski sesarfogu ne’e konkorda ona.
“Ha’u tauk katak rejime agora sei tenta vingansa ba nia derrota hasoru Israel hodi nakfilak nia opresaun iha nasaun laran”, nia hatete.
Entretantu, iha sidade sentrál Iraun nian, Yazd, Mohammad, enfermeiru ida hatete katak sira la hein katak rejime sei konkorda ho sesarfogu ida derepente.
“Ha’u kontente tanba iha sesarfogu, maibé ha’u la iha serteza katak ida-ne’e sei dura, ha’u la fiar governu Iraun, EUA, ka Israel,” Mohammad kontinua.
“Ha’u sei hakfodak nafatin, ida-ne’e kontráriu ho saida maka ita barak hein hafoin liu hosi funu ida ne’ebé naruk. Ha’u hanoin katak sira [rejime] iha kantu, tauk asasinatu israelita sira ne’ebé proeminente liu”, nia hatutan.
Hatán ba sesarfogu entre Iraun ho Israel, líder mundiál barak subliña ona katak situasaun iha rejiaun ne’e sei frajil tebes no seidauk estabiliza tomak.
Nasaun barak apoia esforsu sira ba dame nian, maibé destaka ona katak dezafiu boot sira sei mosu nafatin, inklui Rúsia. Liuhusi porta-vós Prezidente Vladimir Putin nian, Dmitri S. Peskov, nia espresa nia apoiu ba movimentu sesarfogu.
“Ami hein katak ida-ne’e sei sai hanesan sesarfogu ida ne’ebé sustentável”, Peskov hatete iha nia deklarasaun ofisiál. Maski optimista, Rúsia kontinua akompaña ho kuidadu dezenvolvimentu sira iha terrenu.
Prezidente fransés, Emmanuel Macron, simu mós ho laran-haksolok anúnsiu sesarfogu nian, maibé alerta katak situasaun iha terenu seidauk estavel.
“Iha minutu ikus sira hatudu katak situasaun sei frájil tebes”, nia hatete durante vizita ida ba Noruega.
Xanxeler Alemaña nian, Friedrich Merz, subliña importánsia hosi parte rua ne’ebé maka kumpri ho rigorozu ba akordu sira ne’ebé maka halo ona.
Nia mós hatete katak nasaun osidentál sira sei diskute pasu sira estabilizasaun nian iha simeira NATO nian ne’ebé hala’o daudaun.
Iha liña ho sira seluk, Primeiru-Ministru Qatar nian, Sheikh Mohammed bin Abdulrahman no governu Arábia Saudita nian hatete katak sira nia nasaun sira apoia kriasaun dame ida ne’ebé lolos.
Lembra fali katak, Prezidente Donald Trump deklara funu ne’ebé la’o durante loron 12 sei remata, Estadu Israel no Iraun konkorda ona hodi halo sejarfogu. Tan ne’e Trump fo parabens ba nasaun rua refere no husu bensaun Maromak nian ba mundu.
“Ida-ne’e konkorda ona entre Israel no Iraun katak sei iha SESAR-FOGU kompletu no totál durante oras 12, iha pontu ne’ebé funu sei konsidera, remata!,” Donald Trump hakerek liu hosi nia iha post ida iha Média Social, EUA, 23/06/2025.
“Parabens ba hotu-hotu, iha ona akordu tomak entre Israel no Iraun katak sei iha sejarfogu kompletu no totál (maizumenus oras 6 husi agora, bainhira Israel no Iraun kalma ona no kompleta ona sira nia misaun ikus ne’ebé hala’o daudaun) “.
“Durante oras 12, iha pontu ne’ebé funu sei konsidera hanesan funu hotu ! Ofisialmente, Iraun sei inisia Cejar Fogu iha oras 12, Israel sei inisia sejarfogu, no iha oras 24, FIN Ofisiál ba FUNU LORON 12 nian sei hetan saudasaun hosi mundu. Durante sejarfogu ida-idak sei nafatin pasifiku no respeitu ho hanoin katak buat hotu la’o tuir loloos”.
“Ha’u hakarak kongratula nasaun rua ne’e, Israel no Iraun, tanba iha Reziliénsia, Barani no Intelijénsia atu hakotu saida maka tenke hanaran “FUNU LORON 12″. Ida-ne’e maka funu ida ne’ebé bele dura tinan barak no estraga Médiu Oriente tomak, maibé ida-ne’e la akontese no nunka sei akontese”.
“Maromak haraik bensaun ba Israel, Maromak haraik bensaun ba Iraun, Maromak haraik bensaun ba Médiu Oriente, Maromak haraik bensaun ba Estadus Unidus Amérika no MAROMAK haraik bensaun ba mundu”.