
Imagem : Komunidade Naktuka Urbanos Neno iha Suku Bene-Ufe, Sub-Rejiaun Nítibe, 13/04/2025
SAPNewsTL, RAEOA : Relasiona ho polémika kona-ba Naktuka ne’ebe sai preokupasaun públiku durante ne’e, Xefe Suku Bene-Ufe Marcos Meni deklara laiha problema iha Naktuka, só iha ema balun ne’ebe mak sukit lia no fo sai informasaun lalos.
“Problema mosu tanba ita balun iha ne’e mak sukit lia tun no sa’e, afinal realidade lalos, ami lia na’in sira iha ne’e kunhese malu diak, sira no ami ko’alia tuir fatin ne’ebe beiala sira uluk hatur, wainhira hakat liu natureza sei hasé ita, maibe komunidade balun la satisfas ho governu ida ne’e mak sira halo nune’e”.
“Dala ruma sira ne’ebe deklara iha média balun tanba sira-nia família iha ne’ebá, eis refugiadu sira balun nia natar iha ne’e, maibe okupa hosi sira-nia família”.Tenik Xefe Suku Bene-Ufe Marcos Meni ba SAPNews iha Nítibe, 13/04/2025
Xefe Suku Bene-Ufe Marcos Meni
Marcos Meni hatutan, servisu segurança iha fronteira inklui Naktuka la’o diak tanba ne’e dala barak komunidade sira toba deit iha natar.
“Ita nia segurança la’o diak, kalan mós sira toba iha ne’ebá, dala ruma sira nia boot mai ko’alia entaun sira la’o tuir ida ne’e, maibe realidade laiha problema”.
Xefe Suku ne’e husu ba komunidade sira hodi labele inventa informasaun no provoka situasaun, husik problema ne’e ba estadu Timor-Leste no Indonésia nia responsabilidade hodi rezolve tuir akordu ne’ebe iha.
“Ita nu’udar komunidade labele inventa no provoka situasaun, uluk ita nia avó sira laiha problema, estadu Timor-Leste no Indonésia mak bele foti solusaun tanba ne’e asuntu internasional la’os suku ida ho suku ida”.
Nia dehan, “Komunidade sira oras ne’e kontinua halo natar no to’os ho diak, laiha problema, fatuk no ai ne’ebe uluk beiala sira hatur mak ne’e ona, nein lia na’in husi ne’e no sorin ne’e bele hakat ida ne’e, hein desizaun hosi soberania nasaun rua”.
Iha sorin seluk, komunidade Urbanos Neno dehan Naktuka ne’e pertense ba Timor-Leste desde avó sira nia tempu tanba ne’e mak sira halo natar no to’os.
“Naktuka ne’e Timor nian, avó sira nian desde tempu uluk, ami lakohi entrega ba Indonésia, ohin loron ami kontinua halo natar iha ne’e, buat hotu la’o diak”. Hateten Urbanos Neno ho lian Baikenu iha Naktuka, 13/04/2025
Kona ba situasaun segurança, Urbanos informa situasaun hotu la’o diak tanba Unidade Polícia Fronteira (UPF) hala’o sira-nia servisu no kontrola fronteira.
“Ami halo natar iha ne’e la’o diak, segurança sira mai haree ami, sira hosi TNI mai maibe la ko’alia buat ida, ami la tauk, nafatin servisu”.Urbano sublinha
Imagem : Baptista Sait
Baptista Sait haktuir, nia parte la sente iha problema tanba komunidade sira sira lor-loron halo natar, ema la ameaça.
“Laiha problema no ameaça husi ema ruma, ami konsidera Naktula Timor nian”. Hateten Baptista Sait
Imagem : Inácio Salo
Natar na’in Inácio Salos hateten, iha loron 14-18 Fevereiru 2025 komunidade Oepoli hamutuk ho Tentara Nasional Indonésia (TNI) no Autoridade Lokal sira mai Naktuka atu halo to’os no natar iha ne’e maibe la konsege to’o agora.
“Agora situasaun seguru (Aman) maibe iha Fevereiru sira ho TNI no Autoridade Lokal sira mai duni iha ne’e, atu halo to’os no natar maibe sira fila tiha to’o agora lá mai”.
“Eis refugiadu sira-nia natar balun iha ne’e maibe ninia família sira halo hela, natar la to’o 25%, sira mai fali ami la aseita tanba ne’e estadu soberanu la’os suku ho suku”.
Natar na’in ne’e dehan Naktuka hanesan rai ne’ebe bokur no fo moris ba komunidade sira iha Bene-Ufe kuaze 75% mak hala’o atividade agrikultura iha Naktuka.
“Ami halo natar no to’os iha ne’e, Naktuka rai ne’ebe bokur no fo moris ba ami, kuaze pursentu hitunulu resin lima (75℅) mak halo natar iha Naktuka, karik ne’e mak ba pertense fali Indonésia, ne’e hanesan oho povu Bene-Ufe”.
Inácio espera governu Timor-Leste no Indonésia sei bele servisu hamutuk hodi deside Naktuka sai nafatin pertense ba Timor-Leste tuir istória antigu.
Fo hanoin fali katak Primeiru Ministru Kayrala Xanana Gusmão antes ne’e halo ona diálogu ho komunidade Naktuka, Xefe Governu mós hasoru malu ona ho Presidente Republika Indonésia Brabowo Subianto maibe seidauk iha desizaun ikus ba problema Naktuka.
Tuir akordu ne’ebe Portugal no Holanda asina iha tinan rihun ida atus ualu limanulu resin sia (1859) define katak rai Naktuka pertense ba area Portugal.
Jornalista : Sèrgio Alves Da Costa