
Imagem : Kordenador CGT-TL Jemicarter dos Reis hala’o konferensia imprensa iha Salaun CGT-TL 25/06/2025.
SAPNewsTL, Dìli : Produsaun Mina Bayu Undan termina & fundu minarai hela billaun 18, Rede Sosiedade Sivil liu husi Core Group Transparensia Timor-Leste (CGT-TL) preokupa sustentabilidade finanseira ba futuru maske estadu gasta ona billaun.
Ermelinda Soares – SAPNewsTL
Kordenador CGT-TL Jemicarter dos Reis hatete, Timor-Leste simu total reseita akumuladu iha Fundu Petroliferu billaun 35, gasta tiha ona billaun $17. Fundu Petroliferu, agora ho balansu billaun $18.
“Maske gasta ona kuaze metade. Timor-Leste seidauk hetan soberania ai-han, konsumu nasional kontinua depende ba importasaun, no malnutrisaun ne’ebé afeta povu kuaze metade, dezempregu kontinua sa’e no servisu públiku kontinua mukit, infrastrutura neʼebé estadu uza ba justifikasaun iha despeza sira estrada, edifisiu, ponte no aeroportu sei depende ba OGE”.
“Eletrisidade nu’udar ezemplu sentru eletrisidade (Betano no Hera), sei kontinua depende ba subsidiu OGE kada tinan. Iha 2025, setor eletrisidade hetan subsidiu tokon $166.5, maibé EDTL, rekola de’it reseita tokon $50-60. Ne’e hatudu katak governu tenke reavalia retornu real ba infrastrutura hirak ne’e. Maske loos duni katak enerjia ida ne’e mós ajuda nesesidade povu nian no atividade ekonómiku maibé ita tenke rekoñese katak eziste duni no ppresiza iha idea klaru ba sustentabilidade”. Teni Kordenador CGT-TL Jemicarter dos Reis iha Salaun CGT-TL 25/06/2025.
Fundu Petrolíferu tenke uza ba investimentu ne’ebé realistiku no sustenta povu nian, la bele gasta barak atu fó benefisiu de’it ba elite politiku no ekonómiku sira. Suspende no kansela projetu neʼebé retornu duvidozu, hanesan investimentu iha infrastrutura boot sira inklui setór mina gas ne’ebé seidauk klaru nian viabilidade.
Reorienta OGE 2026 ba setór produtivu no sosial agrikultura, saúde, edukasaun, indústria ki’ik, juventude no ambiente. Redús despeza des-nesesáriu no halo revizaun fiskal fundamental-prioridade ba setór ne’ebe kria empregu no assegura soberania ai-han.
“CGT-TL ho membru sira kontinua akompaña politika orsamentál no dezenvolvimentu iha Timor-Leste. Ami kontinua hato’o ba Governu hodi garante utilizasaun fundu estadu ne’ebé efetivu, seguru no justa ba nasaun no povu tomak”.
Termina Produsaun Kampu Bayu Undan, Timor-Leste Tenke Fó Prioridade Ba Setór estratéjiku no Sustentavel iha OJE 2026
Rede Sosiedade Sivil liu husi (CGT-TL), fo klarifikasaun ba públiku komentáriu no distorsaun sira ne’ebé husi Governu no públiku, simu notifikasaun husi kompañia Santos kona-ba terminasaun produsaun iha Kampu mina no gas iha Bayu Undan.
“CGT-TL relembra fali ba públiku katak rekursu mina no gas nu’udar rekursu neʼebe naun renovavel kuandu hahu produsaun ona, sei hotu iha loron ida, Timor-Leste la iha rezerva mina no gas barak maske Greater Sunrise mak kampu provadu ba valor komersiál maibé kampu ne’e ninian estatuta mós inserteza”.
Kampu Bayu Undan, Kitan no Elang Kakatua fó ona kontribuisaun finansiál ba Timor-Leste liu husi akumulasaun iha Fundu Petrolíferu-Fundu ne’ebé OGE kada tinan uza sai fonte finansiame liu 80%. Durante Fundu ne’e opera, Timor-Leste levanta no gasta tiha ona kuaze metade ba despeza Nasionál. Agora tenke fó prioridade ba investimentu iha setór produtivu hanesan agrikultura, peska, turizmu, indústria ki’ik, edukasaun no saúde.
Iha Jornáda Orsamentál 2026, CGT lamenta katak aprezentasaun ne’e seidauk fó evidénsia ba progresu iha diversifikasaun ekonomia; Timor-Leste kontinua depende ba importasaun no fundu petrolíferu atu sustenta despeza obrigatóriu no investimentu sira.
Chudicth & Parseiru Públiku-Privada Kontinua Sai Risku Potensiál Ba Orsamentu Estadu.
Governu nia desizaun atu investe ba Timor GAP iha konsorsiu ho Sunda Gas ba perfurasaun kampu Chudicth no mós ho kompañia Suisa Stream Tec hodi harii kompañia ida ho forma Parseiru Públiku-Privada ba Kampu mamuk Bayu Undan no kampu esplorasaun Chuditch, ne’e laiha justifikasaun téknika ekonómika neʼebé klaru.
“CGT hatene katak Chuditch seidauk klaru iha nia rezerva, no risku ida ne’e bele aumenta vulnerabilidade ba OGE no ekonomia. Timor GAP seidauk iha rendimentu, no nia operasaun depende de’it ba OGE”. Nia hakotu
Fo hanoin mos katak, Reuniaun Konsellu Ministrus Kuarta-Feira semana kotuk ne’e iha Palásiu Governu Dili, Governu dasia prevê Osamentu Jeral Estadu (OJE) hamutuk 1.85 Billiaun ba tinan 2026.
Orsamentu ne’e governu bazeia análize hosi aprezentasaun Ministra Finansas, 𝐒𝐚𝐧𝐭𝐢𝐧𝐚 𝐉𝐨𝐬𝐞́ 𝐑𝐨𝐝𝐫𝐢𝐠𝐮𝐞𝐬 𝐅. 𝐕𝐢𝐞𝐠𝐚𝐬 𝐂𝐚𝐫𝐝𝐨𝐬𝐨, ne’ebe delibera atu aprova Deklarasaun Estratéjika Orsamentál no tetu indikativu despeza nian ba Orsamentu Jerál Estadu tinan 2026 (OJE 2026).
“Instrumentu hirak-ne’e, prevee ona iha Lei Enkuadramentu Orsamentu Jerál Estadu no jestaun finanseira públika (Lei n. 3/2025, loron 23 fulan-abril), orienta polítika fiskál ba médiu prazu, asegura koerénsia entre objetivus dezenvolvimentu nasionál no rekursu sira ne’ebé disponivel, no estabelese limite despeza ba setór oioin iha Administrasaun PúblikaPúblika”. Sita Página Facebook Ministério Administração Estatal (MAE), Dili, 30/06/2025.
Ministra Finansas aprezenta previzaun ida ba kreximentu ekonómiku 2,7% husi Produtu Internu Bruto (PIB) ba tinan 2026, iha kontestu ida konsolidasaun orsamentál nian, hafoin kreximentu ida ne’ebé prevee ona ho valór 4,3% iha tinan 2025. Taxa inflasaun kontinua iha trajetória ida ne’ebé tun, prevee katak atu atinje 1,8% iha tinan 2025, no estabiliza besik 2% iha tinan lima oin mai.
Tetu indikativu globál despeza nian ba OJE 2026 estabelese iha dolar amerikanu biliaun 1,85. OJE Distribuisaun tetu orsamentál agregadu ba Administrasaun Sentrál iha OJE 2026 bazeia ba setór estratéjiku sira ne’ebé define hosi Programa Governu.
“Planu Estratéjiku Dezenvolvimentu ho 36% aloka ba Setór Kuadru Institusionál, 28% ba Setór Kapitál Sosiál, 28% ba Dezenvolvimentu Infraestrutura, no 7% Dezenvolvimentu Ekonómiku no 1% ba Boa Governasaun no Kombate Korrupsaun”.
Kalendáriu prosesu orsamentál estabelese distribuisaun tetu dezagregadu ba entidade sira iha loron 4 fulan-jullu, submisaun proposta ministeriál sira to’o loron 24 fulan-jullu, hala’o reuniaun Komité Revizaun Orsamentál entre loron 4 no 20 fulan-agostu, no submisaun proposta OJE 2026 ba Parlamentu Nasionál to’o loron 1 fulan-outubru tinan 2025.
To’o ohin loron, Kompanha Santos hapara ona ninia explorasaun Kampu Bayu Undan tanba mina maran ona, nune’e iha ona planu hodi halo desmantelamentu.
Tuir dadus ne’ebe SAP News TL asesu katak to’o ohin loron Timor-Leste rejista malnutrição hamutuk 48%, Kiak Multidimensional hamutuk 42%, dezempru 12,5%, insegurança alimentar 36%, no dependênsia OGE kada tinan kontinua makaas ba fundu petrolíferu liu hosi 70-80%.