Selebra Misa Tinan 1 Vizita Papa ! Aban, Tasi-Tolu Sei Nakonu

Imagem : Misa Esplanada Tasi-Tolu ne’ebé preside hosi Papa Francisco iha Tasi-Tolu, 10/09/2025. Foto : Arkivu SAPNews
SAPNewsTL, Díli : Ho fuan ksolok no gratidaun, Conferência Episcopal Timorense (CET) konvida sarani katóliku husi dioseze tolu (3) atu partisipa iha Santa Missa Asaun de Grasa ba visita histórika Sua Santidade Papa Francisco iha Tasi-Tolu.
Guilhermino Ramos & Marcela Mery — SAPNewsTL
Tuir Sekretáriu Ezekutivu CET Padre Carlos Roben hateten, vizita Papa Francisco nian akontese iha loron 9-11 fulan setembru tinan 2024 sai hanesan momentu istóriku ne’ebé hadomi liu povu.
“Primeiru konvite ida no komunikadu ida ne’e fó ba timoroan hotu, Arqui Dioseze Dili Dioseze Baucau no Maliana, Amu Bispu nain tolu (3) mak konvida sarani sira atu mai partisipa misa”. Dehan Padre Carlos Roben ba Jornalista sira iha resintu rezidensia CET Bidau Mota Klaran, Sexta, (05/09/2025).
Sekretáriu Ezekutivu CET fundamenta, haree ba distansia entre Dioseze Baucau no Maliana mai Arqui Dioseze Dili, ho distansia dok nune’e sarani sira ne’ebe iha posibilidade bele tuir misa asaun de grasa.
“Motivu husi ita-nia domin ba Papa Fransisco iha nia vizita, ita hatudu dala ida tan iha selebrasaun funebre nian iha Tasi-Tolu, momentu ida ne’e ita hatudu dala ida tan ita-nia domin ba Papa Fransisco, maibé kestaun distansia sarani sira ne’ebe iha disponibilidade bele hakat ba partisipa misa solene.” Tenik Ezekutivu CET.
Prezensa Papa Fransisco iha Timor-Leste hanesan grasa domin no hatudu humildade ba timoroan hotu-hotu, tanba ne’e iha primeiru aniversáriu visita Papa, sarani sira hatudu domin ba maktoban Papa Fransisco liu husi reflesaun misa.
“Papa mai ona Timor-Leste, ita hotu hanesan timoroan senti iha fuan atu partisipa misa hodi hatudu ita-nia domin ba Papa, Bispu sira konvida ema hotu, tantu religiaun katolika no religiaun seluk atu partisipa misa, historiku ida ne’e”.

Imajem : Sekretariadu CET realiza komunikadu imprensa iha Bidau, 05/09/2025.
Ligadu ho preparasaun ba misa, ekipa juventude Padre Indra ho ekipa responsavel sira kontinua servisu hamutuk ho ekipa sinodal, no ekipa lojístika. Padre sira organiza no kordena ho ministériu kompetente hodi aselera preparasaun ba loron misa nian.
“Ita-nia padre sira iha kordenasaun ho ministériu relevante ne’ebe iha relasaun preparasaun ba misa nian, iha parte liturjia padre sira ne’ebe antes responsabiliza ba papa nia vizita, agora sira kontinua servisu prepara ba misa iha Tasi-Tolu. Ho governu ita nafatin nakloke, igreja husu apoiu governu nian atu buat hotu la’o ho diak, kestaun teknika no lojístika ita husu apoiu husi governu inklui seguransa” Dehan Nia.
Padre Carlos hateten, haree ba preparasaun sarani sira, responsavel husi dioseze ida-idak mak kolabora ho Padre Paroquia sira, nune’e padre paróku mak organiza sarani sira atu mai partisipa, depois misa ida-idak fila fali ba fatin.
Rekorda fali katak, Molok fila hikas ba Roma, Papa husik liamenon ida, dehan nune’e. “Obrigado ba imi nia presensa, ha’u sei husik hela rai ida ne’e nakonu ho hamnasa, ho imi-nia oin midar no esperansa katak imi hotu iha ha’u nia fuan. Maromak haraik bensaun ba imi hotu. No iha viagem fila ba Roma, Papa deklara, Ha’u nia laran monu tiha ona ba Timor-Leste.”
𝐓𝐮𝐢𝐫 𝐦𝐚𝐢 𝐚𝐤𝐨𝐦𝐩𝐚𝐧̃𝐚 𝐏𝐫𝐨𝐠𝐫𝐚𝐦𝐚 𝐎𝐟𝐢𝐬𝐢𝐚𝐥, 𝐊𝐨𝐦𝐢𝐬𝐚𝐮𝐧 𝐍𝐚𝐬𝐢𝐨𝐧𝐚́𝐥 𝐉𝐮𝐯𝐞𝐧𝐭𝐮𝐝𝐞 𝐊𝐚𝐭𝐨́𝐥𝐢𝐜𝐚 𝐓𝐢𝐦𝐨𝐫-𝐋𝐞𝐬𝐭𝐞 (𝐂𝐍𝐉𝐂𝐓𝐋)
Primeiru missa Agradesimentu sei hala’o iha loron Quarta dia 10 Setembru tinan 2025, hahu iha hóras tuku neen lokraik 18:00 OTL, misa ne’esei preside husi Sua Eminência Dom Virgilio Cardeal do Carmo da Silva, SDB.
Depois de Missa, sei iha Sasin ka Partilha konaba Santo Padre nia Visita ho iha hóras tuku ualu kalan 20:00-21:00 no Konsertu “Joven Barulhu”, sei hala’o iha hóras tuku sia kalan 21:30 to’o remata ne’ebe sei anima husi Banda Nacional, Komisaun Diosesana, Movimento Juvenil Katólica no Associasaun Juventude IndependenteIndependente.
Entretantu, Amu Bispu Dioseze tolu (3) konvida sarani sira hotu liuliu foinsa’e katóliku sira atu partisipasaun ativa hodi hanoin fila fali maktoban Papa Fransisco ne’ebe hatudu nia domin boot ba povu ne’ebe simples no fiar nain liu husi nia enkontru ho ukun nain sira, katuas no ferik sira, foinsa’e, labarik no ema moras sira.
Papa nia presensa iha rai Timor hametin fiar, hafoun esperansa no husik marka ne’ebé labele halakon hosi ema hotu nia fuan.