Negosiasaun Entre EUA & Iran Falla & Laiha Konsensu ! Possibilidade Funu Kontinua

Imajem: Vise Presidente JD Vance iha Pakistan. 

SAPNewsTL, Islamabad : Negosiasaun internasional ne’ebe hala’o iha Islamabad-Pakistan, entre Iraun & Estados Unidos da América la konsege hetan konsensu hodi hakotu funu no hari’i paz.

Diálogu ne’e dura durante oras 21 (11-12/04/2026), Nasaun rua ne’e kontinua fó sala ba malu no laiha konsensu hosi negosiasaun to’o la hetan akordu paz no hakotu funu iha médiu oriente.

“Notísia aat maka ita seidauk hetan akordu ida, ha’u hanoin katak ida-ne’e hanesan notísia aat ba Iraun liu fali notísia aat ba Estadus Unidus Amérika,” Deklara xefe delegasaun norte-amerikanu, Vise-Prezidente JD Vance iha Islamabad, 12/04/2026. Sita Reuters

Estados Unidos América Sublinha Linha Mean ! Iraun Konsidera EUA Nia Pedidu Barak Liu, La Razoável

Vance hatete Iraun hili atu la simu deklarasaun sira Amerika nian inklui atu la halo arma nukleár sira.

“Entaun ami fila fali ba Estadus Unidus la hetan akordu ida. Ami fó sai ona ho klaru saida maka ami nia liña mean sira.”

“Ita presiza haree kompromisu afirmativu ida katak sira sei la buka arma nukleár ida, sira sei la buka ferramenta sira ne’ebé ⁠sei permite sira atu hetan lalais arma nukleár ida. Ne’e maka objetivu sentrál hosi Prezidente Estadus Unidus nian no ami koko atu atinji liuhosi negosiasaun ida-ne’e.” Informa JD Vance

Negosiasaun iha Islamabad ne’e maka enkontru direta dahuluk entre Estadus Unidus no Iraun iha dékada ida liubá no diskusaun hirak ne’e iha nível aas liu dezde Revolusaun Islámika 1979 nian.

Tuir Ajénsia notísia semi-ofisiál Iraun nian Tasnim hatete katak ezijénsia sira “esesivu” hosi Estadus Unidus nian impede ona atu hetan akordu ida. Mídia iranianu sira seluk hatete iha akordu kona-ba asuntu lubuk ida maibé Estreitu Ormuz no programa nukleár Iraun nian maka pontu prinsipál iha negosiasaun ne’e to’o la hetan solusaun.

Porta-vós ida hosi Ministériu Negósiu Estranjeiru Iraun nian hatete katak dialogu sira hala’o iha atmosfera ida deskonfiansa.

“Parte rua (Iraun & EUA) kontinua mantein sira nia kompromisu ba sesarfogu”, hatete hosi ministru Negósiu Estranjeiru Pakistaun nian, Ishaq Dar, iha komunikadu ida hafoin diálogu.

Parte rua ne’e konkorda hodi halo sesarfogu ida durante semana rua hodi hapara funu ida ne’ebé hahú iha loron 28 fulan-Fevereiru ho atake aéreu sira hosi Estadus Unidus no Israel hasoru Iraun.

Vance hatete katak nia ko’alia ona ho Prezidente Donald Trump dala sanulu resin durante konversa sira.

“Ami halo hela negosiasaun, karik ami halo akordu ka la’e, tanba ami manán ona”, nia hatete.

Delegasaun sira husi norte-amerikanu mak enviadu espesiál Steve Witkoff no Trump nia mane-foun Jared Kushner. Ekipa Iraun nian inklui Prezidente Parlamentu Mohammad Baqer Qalibaf no Ministru Negósiu Estranjeiru Abbas Araqchi.

Teeraun mós hakarak kobra taxa tránzitu iha Estreitu Ormuz.

Maski iha diferensa sira iha Islamabad, supertanker tolu ne’ebé nakonu ho petróleu liu hosi Estreitu Ormuz iha loron-sábadu. Ró petrolíferu atus resin sei metin hela iha Golfu, hein atu sai durante períodu sesarfogu semana rua nian.

Aliadu norte-amerikanu, Israel mós bombardea militante sira Hezbollah ne’ebé hetan apoiu hosi Teeraun iha Líbanu no hatete katak konflitu la’ós parte ida hosi Iraun-EUA. sesarfogu. Iraun insisti ona katak funu sira iha Líbanu tenke para.

Antes ne’e, Presidente Estados Unidos da América (EUA) Donald J. Trump deklara halo suspensaun ba atake forsa destrutiva hasoru Iran durante semana rua, simu proposta 10 hodi halo negosiasaun no hakotu eskalasaun funu iha médiu oriente.

Baseia ba konversa ho Primeiru-Ministru Shehbaz Sharif no Marechal de Kampu Asim Munir husi Paquistão husu atu suspende haruka forsa destrutiva ba Irão iha kalan ida ne’e.

“Se Irão konkorda hodi loke kompleta, imediata no livre ba Estreitu de Ormuz, ha’u simu atu suspende bombardeamentu no atake sira ba Irão durante períodu semana rua”. Hakerek Presidente EUA Donald Trump liu hosi nia rede sosial. 07/04/2026

Trump hatutan, Ne’e sei sai hanesan cessar-fogo bilateral ida, tanba kumpri no ultrapasa hotu ona objetivu militar sira no agora iha ona etapa avansadu liu iha akordu definitivu kona-ba paz ho Irão no paz iha Médiu Oriente.

“Ami simu proposta pontu 10 husi Irão no ami fiar katak ne’e bele sai baze viável ida ba negosiasaun. Quase pontu konflitu entre Estados Unidos no Irão hetan hotu ona akordu, maibé períodu semana rua ne’e sei permite atu finaliza no konsolida akordu ne’e”. Hakerek Trump

Presidente Estados Unidos da América konsidera sai onra ida atu haree problema naruk ida ne’ebe besik ona atu hetan solusaun.

Antes ne’e, Prezidente Donald J. Trump ameasa atu halo atake forsa destrutiva ba sidade 12 iha Iran durante oras 48, maibe iha minutu ikus deside suspende tanba iha ona akordu negosiasaun hodi rezolve iha tempu badak.

Entretantu, konflitu iha Médiu Oriente, liuliu entre Israel no Hamas iha Gaza Strip, sai krize boot ida ne’ebé afeta ema barak. Desde atake iha fulan Outubru 2023, situasaun kontinua grave ho funu ne’ebé la para no halo destrusaun barak ba infraestrutura, halakon ema barak nia vida, ema kanek no hampaha.

Tuir dadus ne’ebe Sapnews Pro asesu katak povu Gaza liu 40,000 lakon vida (mate) no liu husi 90,000 hetan kanek, enkuantu iha Israel iha liu husi 1,200 mate no rihun resin kanek. Alende ne’e, liu husi 1.5 to’o 2 millaun ema iha Gaza tenke sai refujiadu no moris iha kondisaun ne’ebé difisil tebes.

Estados Unidos América no Israel ne’ebe halo atake kordenadu hodi hasoru Iran resulta ema liu 3,000 lakon vida inklui ema sivíl no labarik sira, ema rihun barak hetan kanek . Númeru sira ne’e hatudu katak konflitu ne’e la’ós deit problema polítiku ka militár, maibé mos sai krize umanitária ne’ebé grave.

Oras ne’e, seguransa iha Strait of Hormuz ne’ebe la estável no atake sira kontinua afeta energia mundiál hodi rezulta folin mina sa’e iha mundu (100 kada barril).

Strait of Hormuz mak dalan tasi ida ne’ebé estratéjika tebes iha Médiu Oriente, tanba liu husi ne’e mak transporta petróleo mundiál ba merkadu internasionál. Dalan tasi ne’e lokaliza entre Iran no Oman, no sai pontu sensível iha konflitu polítiku no militár iha rejiaun. Bainhira tensaun entre nasaun sira sa’e, durante konflitu entre Iran hasoru Estados Unidos no Israel, ameasa disturbasaun iha Strait of Hormuz afeta diretamente ba fornesimentu petróleo no ekonomia global.

Folin mina (petróleo) iha merkadu mundiál sempre muda tuir situasaun polítika no seguransa iha rejiaun hanesan Médiu Oriente. Antes konflitu boot mosu, folin petróleo (Brent crude) normalmenti iha nivel entre US$70 to’o US$80 kada barril, depende ba oferta no demanda global. Maibé, bainhira tensaun no funu aumenta iha área estratéjika hanesan Strait of Hormuz, folin mina sa’e lalais.

Iha períodu konflitu, folin sa’e to’o US$90 to’o liu US$100 kada barril, tamba merkadu tauk katak transporte petróleu bele disturbadu. Relatóriu ne’e hatudu katak konflitu polítiku no militár iha Médiu Oriente iha impaktu direta ba ekonomia mundiál, liuliu ba nasaun sira ne’ebé depende barak ba importasaun petróleu inklui Timor-Leste.

Krize ne’e la’ós deit kona-ba funu militár, maibé mos sai problema umanitária grave. Ospitál, eskola no infraestrutura importante barak estraga, no povu sivíl mak sofre liuliu labarik no inan fetonsira. Organizasaun internasionál hanesan United Nations kontinua bolu atensaun atu hapara violénsia no fó ajuda umanitária.

#peace #iran #israel #usa

Share This

COMMENTS