ALFeLa Rejista Kazu 1.202 ! Mane Na’in 30 Sai Vítima Ba Violénsia Fízika

Imajem : Vise Ministra MSSI Excia Ceo Britis Iha Meting Room Hotel Timor,15/08/2025.
SAPNewsTL, Díli : Relatóriu Anuál tinan 2022-2023 Organizasaun Asisténte Legál ba Feto no Labarik (ALFela Sigla Portugués) rejistu vitima kazu foun 1,202 kompostu husi feto no labarik feto 1,170 labarik mane sai vitima 30 no feto transjéneru rua (2) ne’ebe hetan asisténsia legál husi organizasaun ALFela
Marcela Mery & Guilhermino Ramos — SAPNews TL
Vise Ministra Solidariedade Sosial no Inkluzaun (MSSI) Excia Ceo Britis hateten, violensia bazeia ba generu nu’udar violensia de diretu ne’ebe akontese iha fatin barak, tanba ne’e mak servisu ALFeLa nian luta hodi hasoru no hapara violensia bazeia ba generu ne’ebe fó risku maka’as feto no labarik feto.
“Ita hatene katak nivel mundial 30% feto ida (1), ka feto tolu (3) esperiénsia hasoru violensia seksual no violensia fisiku husi nia parseiru, iha Timor-Leste ita-nia dadus hatudu taxa violênsia aas tebes, tuir estudu demografiku no saúde iha tinan 2016 relata katak 33% feto hasoru violensia fisika durante sira nia moris, 40% feto hetan violensia husi sira -nia parseiru intimu”. Dehan Vice Ministra MSSI Excia Ceo Britis Iha Meting Room Hotel Timor,15/08/2025.
Nia fundamenta, Dadus ne’e seidauk ko’alia tan kona-ba impaktu husi violénsia ba vitima sira-nia moris aktual no futuru, tanba Timor-Leste iha planu asaun anual ba violensia bazeia ba generu periodu 2022-2023 ne’ebe komplesivu tebes, prioridade iha pilar tolu (3), ne’ebe hatur iha violensia bazia ba generu.
Nune’e governu liu husi MSSI iha komitmentu bo’ot atu asegura kna’ar MSSI ba implementasaun prioridade iha pilar tolu (3) kona-ba prevensaun ka intervensaun liu husi servisu ensensial ba hirak ne’ebe hetan violénsia.
Iha fatin hanesan, Prezidente Konsellu Diretiva ALFeLa Rosa Maria do Rosário de Sousa hateten, relatoriu ne’e nu’udar aktu fó importansia ba trasparensia, responsabilizasaun no kredibilizasaun instituisaun ALFela nian ba públiku kona-ba atinjimentu sira ne’ebe ALFeLa ultrapasa.
“Relatóriu Anuál tinan 2022-2023, Organizasaun ALFela rejistu vitima durante tinan rua (2) ne’ebe simu asisténsia legál husi ALFela, feto no labarik sira ne’ebe sai benefisiáriu ba ALFeLa nia asisténsia barak tebe-tebes, kazu foun 1,202 kompostu husi feto no labarik feto iha 1,170 labarik mane sai vitima 30 no feto transjéneru rua (2)”.
Lideransa feto ne’e aprofunda, ALFela hato’o apresiasaun no agradeses wa’in ba parseiru save tanba bele apoiu ALFeLa hodi
ajuda feto no labarik timoroan sira ne’ebe
hasoru kualker krime ka violénsia hodi hakat ba buka justisa liu husi mekanismu justisa formál.
“ALFeLa nia apresiasaun bo’ot no esperensia iha periodu tinan 2022 – 2023 hatudu katak
maske vítima feto no labarik sira barak hakat ona tuir dalan sistema justisa formál, maibé iha mós vítima balun seida’uk iha konfiansa ba sistema Justisa Formál iha periodu tinan rua nia laran”.
Tuir dadus ne’ebe ALFeLa sita hatudu katak,
kazu tuan sira ne’ebé sei ativu iha prosesu nia laran durante periodu ida ne’e besik 2000.Kazu hirak ne’e mak kazu violénsia doméstika 60%, kazu violasaun seksuál 22%, krime sira seluk no mós kazu sivil hanesan alimentasaun ba menores iha 15%.
“Husi kazu foun no tuan ne’ebé prosesu legál remata ona iha 91% no kazu 1% lakohi hetan asisténsia husi ALFela tanba hetan ona asisténsia legál husi Instituisaun seluk, iha 3 % kliente lakohi ba tribunál, no 5% lakon kontaktu ho ALFeLa”, Nia hakotu
Entretantu, iha realizasaun enkontru anual jeral no lansamentu relatóriu anual instituisaun ALFela periodu 2022-2023 partisipa husi Konsellu Diretiva ALFeLa, Vice MSSI, representante SEI, representante Ministériu Justiça, representante Prokurador Jeral, representante Organizasaun Naun Governamental sira, no parseiru dezenvolvimentu sira ne’ebe apoiu ALFeLa.