HWPL Deklara Dame & Hapara Funu ! Chairman : Servisu Hamutuk Hari’i Futuru Jerasaun

Imajem : Presidente HWPL Chairman Lee iha Corea Sul,14/03/2025. Foto : Media HWPL
SAPNewsTL, Koreia-Súl : Iha ámbitu komemorasaun Heavenly Culture World Peace Restoration of Light (HWPL sigla Inglés) Anuál ba dala sia (9) ho tema Hari’i Ponte sira ba Reunifikasaun Koreanu, Estabelese Kuadru Legál no Prátiku sira ba Dame” reafirma kompremisiu Deklarasaun Dame no Hapara Funu (DPCW)” iha mundu tomak
Presidente HWPL Chairman Lee deklara, eventu ne’e halibur líder doméstiku no internasionál rihun ida resin, hodi trasa planu komprensivu ida ba inisiativa dame no unifikasaun nasionál ida ne’ebe foka ba enkuadramentu legál ba unifikasaun sira.
“Komemorasaun anuál ba dala 9 ba Deklarasaun Dame no Hapara Funu (DPCW)” ne’ebé hala’o iha nasaun 93 iha mundu tomak, pasu signifikativu ida ba unifikasaun Península Koreia nian foti ho lansamentu hosi, Komite Parratóriu ba Unifikasaun Dame, ” Dehan Presidente HWPL Chairman Lee liuhusi nia diskursu iha Cheongju Koreia Súl, Sexta, (14/03/2025)
Lider HWPL Chairman Lee afirma, partikularmente eventu ne’ebé hala’o iha Cheongju, Koreia-Súl, halibur líder doméstiku no internasionál rihun ida resin, hodi diskute planu komprensivu ba unifikasaun nasionál ne’ebe bazeia ba akreditasaun Organizasaun Nasoins Unidas.
“HWPL organiza eventu ida ne’e akumula ONG internasionál ida ne’ebé akreditadu hosi ONU, Konselhu Económicu e Social Nações Unidas (ECOSOC) kampaña hamutuk, liga koreia, ne’ebé envolve maizumenus grupu síviku 170, ho objetivu atu haburas komunikasaun no armonia iha sosiedade Koreanu tomak” Tenik nia.
Nia salienta, Komité ne’ebé foin hari’i sei foka ba habelar interkámbiu sosio-kulturál entre Koreia Norte no Súl no estabelese fundasaun ida ne’ebé metin ba unifikasaun iha futuru liuhusi diálogu konstrutivu ne’ebe determinante ba futuru unifikasaun.
“Dalan lalais ba unifikasaun maka iha implementasaun sirkulasaun livre. Imperativu tebes atu ita buka unifikasaun liuhosi diálogu konstrutivu lahó forsa. Ita-nia nasaun tenke sai testamentu ida ba dame”.
“Ita tenke servisu hamutuk, nune’e jerasaun sira iha futuru bele kontente, diak liu no ita-nia hakarak sira bele sai realidade, no aprezenta vizaun ida ba dame ida ne’ebé nakonu iha Penínula Koreanu” Dehan nia.

Imajem : Konferénsia Internasiona ne’ebe organiza hosi HWPL kona-ba paz no hapara funu iha mundu
Ven. Seok Yeonhwa, Prezidente Patriarka Supremu Konsellu Mundiál Budista Sangha nian, fó sai planu sira ba futuru hosi komisaun hodi hatete, “Ami sei halibur ema nia fuan liuhosi kampaña sira, habelar komprensaun públiku no apoiu ba unifikasaun liuhosi edukasaun, no hala’o peskiza kona-ba integrasaun sosiál no ekonómika pós-unifikasaun.”
Iha oportunidade hanesan Reitor Sungkyunkwan Kim Yeong-geun realsa, papél krítiku hosi interkámbiu sivíl sira, hodi husu kuadru legál no institusionál ida hodi garante sira nia kontinuidade, la haree ba mudansa polítiku sira ne’ebe akontese.
“Fatuk-inan ida hosi eventu ne’e maka aprezentasaun hosi esbosu ida hosi konstituisaun ne’ebé estabelese Koreia Unifikadu ida” hosi Profesór Ciarán Burke hosi Universidade Friedrich-Schiller Jena ne’ebe dezenvolve hosi komité pás direitu Internasionál HWPL nian”.
Enkuantu Profésor Ciarán Burke argumenta, esbosu ida-ne’e estabelese fundasaun legál sira ba Koreia unifikadu ida, inklui objetivu no sistema dame ida ne’ebé proteje sidadaun sira-nia direitu no bem-estar.
“Inisiativa ida-ne’e sei lori ba oin kauza unifikasaun Korea nian, estabilidade iha futuru, no garante katak rejiaun no mundu iha posibilidade atu sai nafatin fatin ida ne’ebé pasífiku liu, kampaña hamutuk nia dezafiu liga Korea sei promove ativamente unifikasaun liuhosi defende sirkulasaun livre no apoiu internasionál”.
“Iha loron 10 nia laran, partisipante sira hosi sidade 243 iha nasaun 72 kontribui liu konteúdu 1,350, hatudu interese globál iha unifikasaun pasífika iha Península Koreana” Nia hakotu.
Entretantu eventu ne’e partisipa husi Presidenti HWPL ONG internasionál, ONU, sira no líder doméstiku no internasionál rihun ida resin hodi diskute estabelesementu kuadru legál no prátiku sira ba dame.
Jornalista : Dircia Belo & Guilermino Ramos