Reforsa Formasaun Lian Jestuál, EhD : “Rona Ho Ami-Nia Matan & Ko’alia Ho Ami-Nia Liman”

Imajem : Primeiru Ministru Kay Rala Xanana Gusmão hamutuk ho Ema ho Deficiência sira iha Comoro, 16/02/2026. Foto : Média GPM
SAPNews Pro, Dili – Iha ámbitu abertura bá Workshop Nasionál Kona-bá Validasaun Sinál Jestuál Timor-Leste ho tema: “Rona ho ami-nia matan no ko’alia ho ami-nia liman”, Primeiru-Ministru (PM), Kay Rala Xanana Gusmão husu Ministériu Edukasaun (ME) atu reforsa formasaun Lian Jestuál bá maluk sira ho defisiénsia tilun, liu-liu fó formasaun barak no kapasitasaun di’ak-liu bá formadór sira atu sira bele hanorin fila-fali maluk sira ne’ebé defisiénsia iha lian.
“Husu bá Ministra Edukasaun tenke iha programa ne’ebé di’ak kona-bá formasaun bá formadór sira Lian Jestuál nian atu koloka sira iha eskola sira, nune’e sira bele ko’alia ho professór sira no mós bele tradús lian jestuál bá maluk sira ho defisiénsia tilun,” Hateten Primeiru-Ministru Xanana Gusmão iha salaun João Paulo II Comoro, segunda (16/02/2026). Sita Media GPM.
Ministériu Edukasaun tenke halo programa ida-ne’e hodi hatudu kompromisau IX Governu Konstitusionál nian bá lian jestuál, nune’e fasilita maluk defisiente sira iha tradusaun bá transmisaun informasaun hosi média, fasilita tradusaun iha eventu bo’ot sira, semináriu sira no seluk tán.
Ministra Edukasaun, Dulce de Jesus Soares dehan, IX Governu Konstitusionál liu-hosi Ministériu Edukasaun iha kompromisu aas atu assegura edukasaun inkluzivu bá ema hotu-hotu.
”Tuir Lei Baze Edukasaun Timor-Leste nian, labarik sira hotu iha direitu la’ós de’it bá eskola, maibé mós atu iha oportunidade hanesan bá susesu eskolár”.
Ministériu Edukasaun mós hahú ona haree ho kle’an problema defisiensia tilun no matan ne’ebé foka bá tratamentu no intervensaun.
Diretora Klibur Defisiénsia Tilun Timor-Leste (KDT-TL), Crisensia Madeira de Jesus konsidera hanesan onra bo’ot tebes hodi simu ema hotu iha semináriu validasaun importante ida-ne’e bá Lian Jestuál Timor-Leste nian.
Durante tinan tolu ikus, KDT-TL parseria ho Assosiasaun Defisiénsia Timor-Leste (ADTL) Ministeriu Edukasaun (ME) no Institutu Nasionál Linguistika (INL) servisu hamutuk ho komunidade defisiénsia tilun iha Timor-Leste ho apoiu tékniku hosi PHD hamutuk lori ida-idak nia koñesimentu, kultura no esperiénsia moris hodi dezenvolve matadalan lian jestual Timor-Leste nian – Lian ida-ne’ebé lori dignidade, kreatividade no identidade bá sidadaun sira ho defisiénsia tilun.
“Ohin loron marka momentu importante ida maka: validasaun bá lian ida-ne’e. Maibé ida-ne’e la’ós de’it nu’udár pasu prossesuál ida. Rekoñesimentu ofisiál bá Lian Jestuál Timor-Leste nian mak ezijénsia morál no nesesidade prátiku ida,” Crisensia Madeira de Jesus sublinha
Programa ne’e sei fasilita labarik sira atu aprende lian jestuál hosi idade kiik, fasilita komunikasaun entre defisiénsia tilun no ema ne’ebé la ho defisiénsia tilun iha familia, fatin- servisu no fatin públiku sira.
Alende ne’e assegura katak, labarik defisiénsia tilun sira bele assesu bá edukasaun no atinji sira-nia poténsia, haburas merkadu servisu bá tradutór Lian Jestuál no afirma Timor-Leste nia kompromisu bá direitus umanus, inkluzaun no dignidade ema ho defisiénsia sira-nian.
KDT-TL husu Primeiru Ministru, Ministra edukasaun, INL no parseiru sira tempu atu halo asaun ho determinasaun. Aprezentasaun lei rekoñesimentu legál bá Lian Jestuál Timor-Leste nian la’ós de’it simbóliku maibé transformativu Rekoñesimentu legál sei permite labarik ho defisiénsia atu aprende formalmente, tulun manorin sira bele uza bá hanorin no bá utilizasaun públiku, hodi asegura katak labarik no adultu ho defisiénsia tilun la hela iha kotuk.
Agradese bá PM Xanana ne’ebé rona ona preokupasaun maluk sira hosi KDT-TL iha fulan Agustu 2025, durante akampamentu bá joven ho defisiénsia no responde kedan pedidu hodi hari’i sentru aprendijazen bá labarik sira ho defisiénsia tilun desde Novembru 2025 no utiliza ona.
Workshop ne’e realiza durante loron lima hahú hosi 16-20 Fevereiru ho partisipante kada munisípiu iha na’in-lima, hetan apoiu hosi Departamentu Negósiu Estranjeiru no Komérsiu (DFAT) Austrália, koordena ho Ministériu Edukasaun, INL no ADTL.


