Tuir Serimónia Funeral & Hili Amu Papa Foun ! Dom Virgílio Aranka Ba Vatikanu

Imajem : Dom Virgílio Cardeal do Carmo da Silva
SAP News TL Díli : Relasiona ho falesimentu Santu Padre Papa Francisco ne’ebe fila hikas ba Aman Maromak nia kadunan santu, ohin Dom Virgílio Cardeal do Carmo da Silva sei aranka ba Vatikanu hodi partisipa serimónia funeral no hili Amu Papa Foun.
Tuir informasaun ne’ebe SAP News asesu katak ohin Dom Virgílio Cardeal do Carmo da Silva sei aranka ba Vatikanu hodi partisipa serimónia funeral no konklave ba eleisaun Amu Papa.
“Ohin, loron 22 de Abril 2025,Amo Cardeal Dom Virgilio sei sai husi Timor ba Vaticano hodi partisipa seremonia funebre Sua Santidade Papa Francisco nian no mós partisipa Conclave ba eleição Papa Foun nian depois de entera tiha Amo Papa”.
Tuir sertifikadu ne’ebe Aman Santu nian marka prezensa iha deklarasaun objetu ne’ebé asina husi Profesor Andrea Arkanjellu, Diretor Departamentu Saude no ijiene Estadu Sidade Vatikanu nian. Detesaun ba mate hala’o liuhosi rejistu eletrokardiotanografiku. Papa Francisco: “mate tanba demensia kakutak no hapara kapturasaun respiratoria iha fuan-kardiak”.
“Estragus ba kakutak no hapara kardiorespirasaun ne’ebé la bele fila fali. Ne’e mak kauza ba apóstolu Francisco nia mate, ne’ebé akontese dader-saan iha tuku 7:35, iha nia apartamentu Santa Marta nia uma”. SAPNews sita bazeia ba deklarasaun ne’ebe Vatican News publika, iha oras rua liu ba, Tersa (22/04/2025).
Iha deklarasaun kona-ba objetu ne’ebé publika iha kalan husi Kamara Imprensa ne’ebé sai nu’udar testemuña no profesór Andrea Arkanjellu, Diretor Departamentu Saude no Saude Estadu Sidade Vatikanu. Fó sai dokumentu médiku ne’e hateten katak apóstolu Francisco iha istória kona-ba faillansu respiratoriu aat tanba pneumonia bilaterál multimikrobial, bronketasaun multiselular, hipertensia arterial no diabetes tipu II.
Hafoin rona novidades tristeza kona-ba Sua Santidade Papa Francisco hakotu ona nia viajen moris iha dader tuku 7:35 oras Vatikanu, Kamara Imprensa Santa anunsiu katak iha loron Quinta 23 Abril 2025 tuir orden ezequiarum romani pontificis, sei trasfere apóstolu Francisco nia mate isin ba Basilika Vatikanu.
Depois apóstolu Francisco mate, tuir Orden Ezequiarum Romani Pontificis (n. Iha kalan ne’e, 21 Abril, iha tuku 20 lokraik, kadinal prezide númeru mate no tau isin iha kaixa laran.
Iha loron Kinta-feira, loron 23 Abril 2025, sei hala’o transferénsia husi Aman Santu nia mate-isin ba Basilika Vatikanu, hodi fó onra ba ema fiar-na’in hotu, tuir modalidade sira ne’ebé sei define no komunika aban.
Kamara Imprensa Santa Iha relatóriu katak selebrasaun no rituál kanonizasaun Eukaristiku ba Beato Carlo Acutis nian sei hala’o iha loron 27 Abril 2025, loron Domingu II Paskua ka Maromak nia Mercy, suspende iha okaziaun Juventude Adolesenti nian.
Tuir dadus ne’ebe SAPNews asesu katak Kardeal hamutuk atua resin, entre sira atus 135 mak sei partisipa eleisaun ba Papa Foun inklui Dom Virgílio Cardeal do Carmo da Silva.
Konklave mak enkontru privadu hosi Koléjiu Kardeál sira nian iha Igreja Katólika Romana, ne’ebé konvoka atu hili papa foun.
Termu ne’e bele mós uza ho luan liu atu signifika kualkér enkontru privadu ka segredu, maibé konklave papal maka uza ne’ebé signifikativu no tradisionál liu.
Prazu konklave nian aliña ho Igreja Katólika nia tradisaun atu hahú konklave loron 15 to’o 20 hafoin papa ida nia mate, hodi permite ritu funeráriu sira no períodu lutu loron neen (6) nian ne’ebé koñesidu nu’udar Novendiale.
Konklave Papal funsiona, hafoin de papa ida mate ka rezignasaun. Koléjiu Kardeál sira ne’ebé tinan 80 mai kraik, halibur ihaVatikanu hodi hili amu-papa foun.
Konklave hala’o iha Kapela Sistina no kardeál sira hela iha Domus Sanctae Marthae (Santa Marta nia Uma) ne’ebé besik. Bainhira tama ona iha laran, sira kompletamente izoladu hosi mundu esternu katak la permite telefone, internet, ka komunikasaun.
Votasaun halo iha segredu ho buletin votu segredu, Kardeál ida-idak hakerek naran kandidatu ne’ebé sira hili iha surat-tahan ida no dobrada. Buletin votu sira sura, lee ho lian maka’as, no grava. Presiza maioria dois tersus atu hili papa foun.
Hafoin votasaun ida-idak, boletin votu sira sunu: Suar metan katak Laiha papa ne’ebé eleitu. Suar mutin katak Papa foun ida hili ona.
Wainhira ema ruma hetan ona votus ne’ebé presiza, husu ba nia: “Ita simu ita nia eleisaun kanónika nu’udar Supremu Pontífise?” – Se sim, sira hili **naran papal**, no depois **anúnsiu** ne’e halo husi varanda Bazílika São Pedro nian:
_”Habemus Papam!”_ (“Ita iha papa ida!”)
Dom Virgílio Cardeal sei ba ho avião Citilink iha oras meiudia (12:00).
Jornalista : Marciana Da Conceição Jurnalis