Bee-Tudak Fatisi Furak & Úniku ! Presiza Kuidadu Ninia Ambiente
Imajem : Waterfall Fatisi AileuSapnews Pro, Aileu : Waterfall Fatisi maka fatin furak no natural ida ne’ebé pertense ba Suku Fatisi, postu administrativu Laulara, munisípiu Aileu. Bee-Tudak Fatisi hanesan patrimóniu natural ne’ebé iha valor boot ba komunidade no istória lokal iha Munisípiu Aileu.
Iha laran natureza matak, buras, malirin no foho sira ne’ebé hakmatek, Fatisi la’ós deit fatin ida atu haree be’e monu ho furak, maibé mos sai nu’udar parte husi moris, lenda no relasaun espiritual komunidade ho natureza. Husi gerasaun ba gerasaun, ema Aileu sira rai hela istória no lian tradisional kona ba fatin ne’e, ne’ebé halo Waterfall Fatisi sai símbolu identidade, reziliénsia no riqueza kultura lokal.
Tuir lisan no istória oral komunidade Aileu, Waterfall Fatisi konsidera nu’udar fatin sagradu ida. Be’e ne’ebé monu iha Fatisi la’ós be’e baibain, maibé simboliza matak no moris, proteksaun ba ema sira ne’ebé hela iha area refere.
Iha tempu uluk, anciões sira uza fatin ne’e atu halo ritual simples hodi husu udan, moris-diak no dame ba komunidade. Tanba ne’e, komunidade lokal iha respeitu boot ba Waterfall Fatisi no sempre hanoin fatin ne’e hanesan parte husi moris espiritual.
Wainhira haree husi oklu turismu, Waterfall Fatisi mak destinasaun turístika natural ida ne’ebé furak no haleu ho foho, be’e monu hosi aas ho paisajen matak ne’ebé fo dame no fresku ba vizitante sira.
Fatin ne’e adekuadu ba turizmu natureza, edukasaun ambientál no lazer ba komunidade sira. Bee rudak Fatisi iha poténsia boot atu promove turizmu sustentável, kria oportunidade ekonomia lokal no hasa’e imagem Aileu nu’udar munisípiu ne’ebe ho riqueza natural, kultural no atrativu.
Iha foho sira ne’ebé hakmatek, iha fatin ida ne’ebé be’e ko’alia ho istória. Waterfall Fatisi la’ós deit paisajen ida ne’ebé furak, maibé testemuña ida kona ba relasaun entre ema no natureza husi tinan barak liu ba kotuk. Kada bee nia monu sempre lori memóriu, kada lian be’e hatudu laran kultura no identidades komunidade lokal.
Fatisi hanesan espellu ida ne’ebé reflete reziliénsia, esperansa no harmonia entre ema Aileu inklui munisípiu sira ne’ebé sempre halo pasajen liu husi Fatisi hanesan Covalima, Ainaro no Manufahi.
Maluk timoroan sira, mai ita kuidadu, proteze no promove ita-nia sítiu turístiku sira sira liu hosi la soe foer arbiru, hadomi ambiente, no exploka fatin furak sira iha Timor-Leste ba mundu.

