
Hakfodak Ho Andar Barak Iha Atsabe, KHUNTO Preokupa Estrada Sei Aat
SAPNewsTL,DILI-Lui husi plenaria tersa-feira ne’e iha uma fukun Parlamentu Nasionร l, Deputadu Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasional(KHUNTO), Antonio Verdial, lamenta ho problema infraestrutura neโebe komunidade postu administrativu Atsabe hasoru.
Tuir Deputadu Bankada Kmanek Haburas Unidade Nasional Timor Oan ( KHUNTO ) hateten durante nia vizitasaun ba postu administrativu Atsabe hare’e katak maioria komunidade menus infraestrutura. Hanesan menus postu de saude, estrada neโebe aat, no eskola neโebe doโok
Husi vizitasaun deputadu ne’e observa direitamente situasaun real ne’ebe mak povu sira hasoru iha postu administrativu Atsabe munisipiu Ermera
โDurante loron rua(2), nia laran haโu halaโo vizita ba suku rua iha Posto Administrativu Atsabe munisipiu Ermera, hodi observa situasaun real neโebe povu infrenta, koโalia ho Administrador Postu Administrativu Atsabe, Diretur Saude Postu Atsabe, Xefe Suku no nia estrutura sira, Avo lia nain sira, servisu extensaun sira ba asuntu Agrikultura no Saude mak hanesan extensiolista sira promotor Saude Familiar no Grupu suporta Inan sira”.
“Ha’u mos uza opportunidade ida neโe hakbesik ba eskola hodi hare kondisaun eskola, no rona professores sira kona-ba dejafiu neโebe sira enfrenta iha sira nia knaโar nuโudar manorin naโin”.Dehan deputadu bankada Khunto, Antonio Verdial iha nia intervensaun, iha plenaria Tersa-feira iha parlamentu nasional, Tersa-feira(19/09/2023).
Nuโudar membru parlamentu ida sai hanesan matan, tilun ibun ba povu Timor-Leste, haknaar ann iha instrumentu politiku, Kmanek Haburas Unidade Nasional Timor Oan ( KHUNTO ),dever atu tatoli halerik hotu neโebe rona no mos hare’e susar hotu neโebe mosu iha povu nia moris, liu-liu halai ba asuntu importante, ba dezenvolvimentu nasaun rai doben ida neโe, neโebe hanesan Saude, Edukasaun no Agrikultura
“Ha’u halo sorumutu iha Suku Laklo, iha loron 15 fulan Setembru, haโu atu koโalia konaba Asuntu Saude, Infraestrutura eskolar, estrada no mos postu saude no mos sei koโalia kona-ba servisu agrikultural nian”Tenik nia
Deputadu neโe mos hatutan, ukun an hahuโu iha tinan 2002 ate agora maske iha mudansa la barak maibe, uitoan povu halo mudansa ba sira nia an rasik, liu husi sira haruka oan ba sevisu iha rai liur hanesan, Korea, Australia, Inglatera (UK), sira nia oan mak haruka osan mai sira nia inan no aman hodi hadia sira nia hela fatin.
โIta tama ba Postu administrativu Atsabe ita hakfodak tanba kuaze maioria povu nia uma andar barak teb-tebes, maske dalan aat laiha ponte hodi fasilita sira iha tempu udan, Rai rahun iha tempu bain loron no rai tahu iha tempu udan, maibe povu kontinua nafatin hadia sira nia moris liu husi, oan no familia neโebe servisu iha rai liur, no halaโo negosiu kiik iha Kapital Dili” nia hakruir
โkondisaun Estrada neโebe aat fo impaktu ba Saude no mos Ekonomia, iha suku balu mak seidauk iha postu Saude, maske populasaun iha suku neโe prense ona kriteira para hariโi postu saude, maibe ate agora seidauk iha postu Saude no laiha atendimentu pesoal saude neโebe efetivu, komunidade Asesu ba postu Saude neโebe doโok teb-tebes”
Entertantu, Deputadu Bankada Khunto neโe mos atu hariโi mos uma no apoiu transporte ba pesoal saude sira hodi hela, atu nuneโe sira nia atendimentu ba komunidade neโe efetivu. Atu sira mos ba kontrola pasiente sira neโebe doโok husi postu saude, no bele fasilita sira no transfere pasiente sira neโebe grave mai iha Hospital Nasional Dili lais liu tan.
Jornalista : Anina Martins