Loron FALINTIL ! Falur Deklara Fo Onra Ba Martir Sira, Hametin Rekonsiliasaun & Unidade Nasionál

Imajem : Edital
SAPNewsTL, Baucau – Relativamente ho selebrasaun loron Forsa Armada da Libertação Nacionál de Timor-Leste (FALINTIL) ba dala 51, Tenente Jeneral F-FDTL Domingos Falur Rate Laek hateten peregrinasaun ba Matebian iha selebrasaun aniversáriu kriasaun FALINTIL sai nu’udar momentu importante hodi fó onra ba mártir sira, hametin rekonsiliasaun no unidade nasionál.
Tenente Jeneral Domingos Falur Rate Laek hateten, Matebian sai nu’udar fatin sagradu ne’ebé fó sai sasin ba sakrifísiu, sofrimentu no determinasaun povu Timor-Oan durante luta ba independénsia.
“Ohin, ita selebra tinan 51 hahu kriasaun FALINTIL, Força Armada Libertasaun Nasional Timor-Leste, ho tema ne’ebé halibur ita atu fó onra ba mártir sira no kompromisu ba ita nia estabilidade no dame.” Dehan Tenente Jeneral Domingos Falur Rate Laek, liu husi nia diskusru iha foho Matebian Quinta-feira 20/08/2026.
Jeneral Falur hatutan, kriasaun FALINTIL hahú hosi desizaun Komité Sentral FRETILIN iha Aileu, nia konsidera nu’udar desizaun istórika ne’ebé muda destinu povu Timor-Leste nian.
”Los duni iha loron ida ne’e tinan 51 liu ba Komité sentral FRETILIN hasoru malu iha Aileu foti desizaun historika ne’ebe muda ita-nia povu nia distinu”
“Ho respeitu klean, ohin ita hanoin fila-fali herói no heroína sira ne’ebé lakon sira-nia moris iha foho Matebian, inklui ema sivil, militár, labarik, ferik no katuas sira ne’ebé mate durante períodu ukun ne’ebé naruk.” Nia Afirma
Falur mos fó onra ba mártir Timor-Oan sira hotu, maski mai hosi partidu no ideolojia diferente, tanba sira hotu kontribui ba luta no independénsia Timor-Leste.
“Mártir Timor-Oan sira hotu, maski sira mai hosi partidu oioin no ideolojia oioin, maibé sira hotu Timor-Oan no oan husi rai ida ne’ebé fó moris ba ita hotu.” Nia esplika
Nia subliña, peregrinasaun ba Matebian la’ós atu hamoris fila-fali tragedia iha pasadu, maibé atu aprende hosi istória no hametin dame entre gerasaun.
“Ita nia kompromisu iha Matebian la’ós atu hamoris fila-fali tragedia, maibé aprende atu hadame malu ho ita nia herói sira ne’ebé isin no raan naklekar iha ne’e.” Nia subliña
“Ema moris sira mos tenki hadame malu, atu nune’e ita bele husik hela ba jerasaun foun legadu dame nian, la’ós divizaun.”
Nia afirma Estadu ne’ebé dignu tenki respeita no dignifika herói sira, tantu sira ne’ebé sei moris ka sira ne’ebé mate ona, nu’udar parte hosi prosesu rekonsiliasaun, konsiénsia moral no unidade nasional.
“Estadu ne’ebé dignu tenki respeita no dignifika herói sira, tantu sira ne’ebé sei moris ka sira ne’ebé mate ona. Timor-Leste pertense ba ita hotu, tanba ita hotu tenki servi hodi dignifika no fó honra ba rai ne’ebé sustenta ita no halibur ita hamutuk.”
”Peregrinasaun ba Matebian la’ós serimónia simbóliku de’it, maibé oportunidade atu hametin rekonsiliasaun institusionál, edukasaun istórika no unidade nasional, liuliu iha estrutura defeza no seguransa.
“Liuhosi ida-ne’e, ita reafirma koletivamente ita nia kompromisu atu servi Timor-Leste ho distinsaun, integridade no dedikasaun metin ba valór fundamentál sira ne’ebé sai baze ba ita nia nasaun.” Nia afirma.
Falur mós kompara peregrinasaun tinan ida-ne’e ho selebrasaun aniversáriu FALINTIL ba dala 50 tinan kotuk, ne’ebé hala’o missa iha Balibo atu fó onra ba vítima hosi inkursaun armada dahuluk iha fronteira, no hala’o marcha hosi Balibo liuhosi Maliana, Atsabe no Ermera to’o Dili.
Nia esplika serimónia tinan ida-ne’e iha signifikadu espesífiku tanba marka tranzisaun jerasaun hosi gerileiru sira ne’ebé kaer kilat iha luta rezisténsia ba gerasaun foun iha Força Armada modernu no profisionál.
”Tinan ida-ne’e, ita nia peregrinasaun lori ita mai Matebian, foho lulik ida ne’ebé sai sasin ba sofrimentu no rezisténsia husi Timor-Oan rihun ba rihun.”
“Ba jerasaun foun sira hosi Força Armada modernu no profisionál, ne’ebé ezkluzivamente iha servisu ba Timor, peregrinasaun ida-ne’e importante atu halo sira konsiente kona-ba kustu loos hosi ita nia independénsia.”
Falur afirma, kustu independénsia la bele sukat de’it ho tinan, tanba envolve sakrifísiu hosi gerileiru, ema sivil, labarik, ferik no katuas sira ne’ebé lakon sira nia moris.
“Ita la mai iha ne’e atu hanoin de’it sira nia sofrimentu, maibé ita mai atu refleta signifikadu loos hosi loron FALINTIL, haree ho onestu dezafiu sira ne’ebé ita hasoru iha tinan hirak nia laran no hametin karakter sidadaun no jerasaun foun.”
Nia apela atu povu Timor-Leste kontinua aprende no komprende istória nasional, nune’e sakrifísiu hosi jerasaun sira iha pasadu la lakon iha memória nasional.
“Povu ida ne’ebé la hatene nia istória sei vulnerável ba haluhan, no ita nunka husik ida-ne’e atu akontese.”
Falur mós husu ba instituisaun judisiáriu atu hatur justisa ho lolos ba povu tomak, husu governu atu servisu makaas hodi lori bem estar komum ba komunidade tomal no husu funsionáriu sira hodi servisu ho dixiplina no profisionál.
Partisipa iha serimónia nasionál ne’e mak Xefe Estadu Jose Ramos Horta, Eis Primeiru Ministru Taur Matan Ruak, Veteranus sira, Membru F-FDFL, konvidadu internasional sira no komunidade sira.
Foto : Kontributor Ariqui Crisanto Colo


