Site icon SAP News TL

Selebra Tinan 50 ! Lú Olo : FRETILIN Mak Reorganiza Funu Ho Lideransa Xanana Gusmão

Imajem : Presidente Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lú Olo iha CCF Fatuhada, 21/09/2024. Foto : Media FRETILIN

SAPNewsTL, Díli – Partidu Frente Revolusionáriu Timor-Leste Independente (FRETILIN) selebra nia ezisténsia ba dala 50⁰, Prezidente Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lú-Olo rekunhese FRETILIN mak reorganiza-an ho lideransa husi Kay Rala Xanana Gusmão

“Husi 1981 mai oin, FRETILIN reorganiza-an ho lideransa husi Kay Rala Xanana Gusmão, liuhusi hatuur órgaun nasional suprapartidáriu, CRRN, CNRM no ikusmai CNRT, maibé nafatin ho prinsipius no valores kuda no haburas husi FRETILIN, hahú husi 11 setembru 1974”. Dehan Prezidente Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lú-Olo liu husi nia diskursu iha sede CCF, Fatuhada (21/09/2024).

Francisco Guterres Lú-Olo hateten FRETILIN mak hamosu neon foun no hakarak foun, povu no nasaun ida deit ne’ebe hanaran Timor-Leste

“FRETILIN mak hamosu neon foun ida, hakarak foun ida katak timoroan hotu-hotu husi Tutuala to’o fronteira, liu hosi Ataúro no Jaco, husi reinu oioin, ho diferensa ne’ebé de’it, halo parte Povu ida de’it, Nasaun ida de’it hanaran Timor-Leste”. Dehan Prezidente Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lú-Olo

Prezidente Partidu FRETILIN ne’e salienta, FRETILIN sai hanesan frente libertassaun nasional no partidu ne’ebe ho karáter frentista, jornada ne’ebe nakonu aten barani. Iha tinan lima-nulu (50) liu ba FRETILIN hamrik sai hanesan forsa povu nian hamutuk ho lider visionáriu sira ne’ebe hahú halibur subsubar molok revolusaun akontese iha Portugal.

“FRETILIN nu’udar frente libertassaun nasional no partidu ho karáter frentista, la’o ona jornada tinan limanulu, jornada ida ne’ebé nakonu ho barani no determinasaun rohan-laek no mós ho sakrifisiu oioin. FRETILIN hamriik nu’udar forsa Povu nian ho líder vizionáriu sira ne’ebé hahú halibur subar-subar molok revolusaun akontese iha Portugal, iha 25 abril 1974”.

“Lider visionáriu sira ne’e mak saudozu sira Nicolau Lobato, Francisco Borja da Costa no Justino Mota. Sobrevivente husi grupu nasionalista dahuluk ne’e mak atuál Prezidente RDTL, José Ramos Horta no ita- nia Sekretáriu-Jerál Partidu, kamarada Mari Alkatiri”. Prezidente Partidu FRETILIN Francisco Guterres Lú-Olo akresenta.

Iha 11 setembru 1974 ASDT hakotu bainhira FRETILIN hamrik nu’udar frente nasionalista ida, no husi loron ne’e mak fundadór sira haburas no hada’et nasionalista sira hotu ninia mehi no hakarak ba Timor-Leste tomak.

Iha loron fundasaun FRETILIN mak to’o iha Timor-Leste estudante nain lima husi Casa dos Timores, husi Portugal: Vicente dos Reis “Bieke Sa’he”, Carvarino “Mau Lear”, Abílio de Araújo, Venâncio Gomes da Silva “Seran” no Guilhermina de Araújo. Sira nain lima mai ho hanoin atu hari’i mós frente nasionalista ida, maibé ho naran Frente Unida Libertasaun Nasional Timor Dili.

Partidu FRETILIN rekoñese nia ezisténsia haburas no hametin husi finál 1975 liu husi estudante sira, no estudante sira ne’ebe hala’o estudu iha Portugal husik hela sira nia eskola hodi kontribui no haklean FRETILIN.

“Ohin, lideransa FRETILIN hakarak rekoñese dala ida tan katak FRETILIN haburas no hametin liután husi finál 1975 ho estudante nain lima ne’e, liuliu husi nain tolu ne’ebé deside hela, saudozu Vicente “Sa’he”, saudozu Mau Lear no saudozu Seran. Lakleur tan to’o mós Timor-Leste ho estudante sira seluk, ne’ebé husik sira nia estudus iha Portugal, iha tempu oinseluk, hanesan Rosa Bonaparte “Muki”, Manecas Cruz no saudozu Hamis Bassarewan “Hatta”. Kontribui mós ba haklean liután FRETILIN, joven profisionál sira neʼebé liu mós husi Casa dos Timores, hanesan kamarada Roque Rodrigues, ne’ebé agrasiadu ohin, saudoza Dulce Cruz “We-We”, saudoza Céu Pereira “Bi Lear”, saudozu Óscar, saudozu Txai no saudozu Francisco Benevides”. Nia temi

Presidente FRETILIN Francisco Guterres Lú Olo

Lider FRETILIN sira-nia vizaun no kapasidade organizasionál no lideransa haforsa potensiál neʼebé iha ona rai-laran, hamutuk hodi halo FRETILIN buras ba beibeik liuhusi brigadas revolusionárias ne’ebé hari’i hosi mane no feto, tuun ba Povu nia hela fatin ho orientasaun politika husi lider FRETILIN sira.

Prezidente Partidu FRETILIN ne’e rekunhese Timoroan  sira ne’ebé servisu iha UNETIM, OPJT, OPTT, OPMT no FALINTIL hodi muta ba ukun rasik an.

 “Ha’u hakarak rekoñese sira ne’ebé hala’o servisu organizadu iha baze nu’udar UNETIM, OPJT, OPTT, OPMT no FALINTIL, no konsege hametin ita hotu nia mehi, ita hotu nia hakarak  mak Ukun Rasik An”. Nia rekunhese

Molok invazaun indonézia, sentidu pertensa ba Povu ida no ba Pátria ida metin tiha ona. Iha Bazes Apoiu, sentidu pertensa metin liután, hafoin Matebian, Baze Apoiu boot liu rahun, iha 22 novembru 1978, mosu hamalaha, maioria CCF mate, komandante FALINTIL barak mak mate, balun seluk hetan dadur, maibé espíritu luta ba Ukun Rasik An buras nafatin iha Povu nia leet.

Hafoin Baze Apoiu Matebian rahun, mosu organizasaun nasionalista foun oioin, estudante no joven sira-nian, ho inisiativa rasik, iha rai-laran no rai-liur.

“Husi organizasaun massas FRETILIN hari’i iha 1975, OPMT de’it mak sei hamriik nafatin to’o ohin loron. Obrigada kamarada Buibere sira tanba haforsa nafatin FRETILIN to’o ohinloron nu’udar organizasaun massas”. Luolo sublinha

Ohin loron, FRETILIN konta ho apoiu husi Juventude FRETILIN nu’udar organizasaun massas no mós ho apoiu husi organizasaun filiada sira hanesan OJETIL, OPJLATIL, FITUN no ASU UAIN LEMORAI.

FRETILIN simu mós apoiu husi organizasaun sira hanasan MUF, ORHF, MOJECOF, Brigada Nicolau Lobato, Núkleu Ativista FRETILIN, Brigada Raan Kdadalak, APEMF, PSMF no Tékniku- Profisionais Agrikultura. Ho apoiu husi organizasaun sira ne’e hotu mak FRETILIN sei metin babeibeik.

Atu halo rezisténsia hasoru okupasaun indonézia, lideransa FRETILIN organiza luta ho frente ida de’it, ho komponente tolu: Komponente iha Luta Armada, Komponente iha Komité Ezekutivu Luta Klandestina no Komponente iha Luta Polítiku-Diplomátika. Ho komponente sira ne’e hotu mak Povu Maubere konkista direitu ba auto-determinasaun no independénsia Timor-Leste nian.

Iha ámbitu sinkuentenáriu FRETILIN, lideransa atuál hakarak selebra espesialmente militánsia metin tinan lima nulu, sira ne’ebé nunka sees husi FRETILIN iha momentu ne’ebé de’it.

Lideransa Sentral Partidu FRETILIN ne’e agradese ba veteranu no veterana sira ne’ebé kontinua hamrim metin no haboot família FRETILIN sai buras beibeik.

“Ho kamarada sira hotu nia fiar metin, ho kamarada sira-nia kolen rohan-laek, no tamba mós eduka oan no beioan sira, mak família FRETILIN boot ba beibeik. Ho kamarada sira nia kontribuisaun mak FRETILIN kompleta jornada tinan lima nulu ona”.

“Lideransa FRETILIN konta nafatin ho kamarada sira-nia matenek, kbiit no dedikasaun tomak ba FRETILIN no apoiu husi kamarada sira nia família tomak ba ita-lia luta atu hakotu kiak husi aspetu hothotu iha ita-nia rai doben Timor-Leste”. Nia hakotu

Iha serimónia Sinkuentenariu FRETILIN konsege identifika veteranas no veteranus hamutuk 100 atu simu rekoñesimentu, maibé veteranu hamutuk 95 mak simu ona sertifikadu apresiasaun kompostu husi veteranu rai-laran hamutuk 67, Eis Prizionéiru 18 no luta externa na’in 10.

FRETILIN sei kontinua fahe sertifikadu rekunhesimentu veteranas no veteranus namkari iha rai-laran no iha rai-liur iha ámbitu programa selebra Sinkuentenáriu FRETILIN ne’ebé sei ramata iha 31 dezembru 2024.

Fo hanoin fali katak, FRETILIN transforma hosi Assosisaun Sosial Demokrata Timorense (ASDT) hodi FRETILIN hari’i iha loron 11 Fulan Setembru Tinan 1974 ho vizaun ida hodi luta ba Timor-Leste nia independénsia nasionál.

Jornalista : Marciana da Conceiçáo & Ermelinda Soares

Exit mobile version