Submete OJE 2023 Ba PN, MF Rui : Investimentu Produtivu, Hasa’e Impostu No Reduz Importasaun

Imagen Ministeriu Finansas Rui Gomes Submete OJE 2023 ba Presidente Parlamentu Nasional Aneceto Guterres iha Sala Komferensia PN Dili, 03/10/2022

SAPNewsTL,Dili : Oitavu Guvernu Konstitusionál liu husi Ministru Finansas Rui Augusto Gomes Ofisialmente entrega ona Orsamentu Jerál Estadu tinan 2023 ba Parlamentu Nasionál ho montante billiaun  3,155.306 USD iha  Sala Komferénsia Parlamentu Nasionál

Tuir ministru Finansas Rui Augusto Gomes katak Governu hili tema, OJE 2023   ho monrante Biliiaun 3,155.306 USD maka  investimentu produtivu no kresimentu  inskluzivu ba jerasaun futuru.

“Ami halo retratu ida kona-ba OJE 2023, proposta husi Governu bazeia ba  lei grandes opsaun planu define  billiaun 3,155.306 USD, ida ne’e maka tetu global  despeza ne’ebé ita sei halo iha tinan 2023, Governu  hakarak tenta nafatin divesifika  ekonomia   iha Timor-Leste no mós tenta atu tau ema hanesan sentru  ba dezenvolvimentu”. Hatete Ministru Rui iha  Sala Komferénsia Parlamentu Nasionál, 03/10/2022.

Ministru ne’e esplika ,  Governu halo mobilizasaun reseitas doméstikas liu husi introdusaun impostus. Portantu, Sei hasa’e tan impostu  iha tabaku  husi 50 UDS ba 100 USD,  introdus impostus ba masin midar,   bebidas sira ne’ebé sukaradas hanesan kokakola,  sprite buat sira ne’e prejuduka  saúde publika.

Guvernante ne’e akresenta, Governu hakarak produz  taxas aduanedas balu  hodi aumenta rezeitas iha Timor-Leste aumezmu tempu reduz  importasaun. Tanba  taxa aduanedas menus liu  iha nivel Asean. Nivel Asean  ne’e pur volta 9, 10, 12 % Timor –Leste nian  2,5 %, nune’e Governu hakarak  hasa’e tan ba 5%. Hanesan ne’e mak laiha tendensia atu importa hela de’it.

“Ita  mós tenke hisik ita nia kosar rasik atu produs ita nia sasan, para ita nia osan labele halai sai ba rai liur. Ida  ne’e mak medidas  balu ami sei intrudus iha  orsamentu ida ne’e”, Dehan Ministru.

Governu  mós introdus medidas balu ezemplu  karreta sira ne’ebé ho CC boot liu  sei selu  impostu boot kompara ho karreta sira ne’ebé  CC kiik oan. Alende medidas sira ne’e mós utiliza  efisientemente  ba imprestimu sira kondisionais  ho mós komersiais  sira, nune’e bele haree mos despezas sira ho kualidade

“Ita mós hakarak  konserta dispezas sira ne’e ho kualidade  la’os de’it kuantidade,  signifika ita nia orsamentu aloka ba  atividade sira ne’e tenke atinje  objetivu  di’ak ida , la’ós naran tau de’it  maibé ita mós hakarak haree aspetu kualidade”. Fundamenta Ministru.

Iha Proposta OJE 2023, Governu aloka millaun $17 ba konstrusaun, reabilitasaun no manutensaun estrada no ponte sira iha área rurál. Aleinde ne’e, Governu mós aloka millaun $15 ba konstrusaun estrada nasionál Pante Macassar no millaun $7,8 ba reabilitasaun estrada munisipál entre Laga no Baguia hamutuk kilometru 30, inklui mós inisiativa sira seluk ho intensaun atu kontinua implementa programa konstrusaun estrada, ponte no ligasaun rede elétrika nasionál iha territóriu laran tomak.

Atu garantia katak to’o iha 2030 populasaun sira hotu iha rai-laran iha asesu ba eletrisidade nasionál ho presu ne’ebé baratu no enerjia renovável ho eskala ki’ik liuhusi EDTL, iha proposta orsamentu ba tinan oin, Governu aloka ona millaun $118.

Iha tinan oin, Governu mos aloka ona orsamentu millaun $25 hodi aselera diversifikasaun ekonomia, millaun $14,5 investe iha setór telekomunikasaun, millaun $6,4 hodi promove produsaun nasionál, millaun $2 aloka ba kriasaun balkaun úniku ba rejistu empreza no millaun $1,3 hodi harii parke indústria.

“Governu mós investe millaun $21 iha setór agrikultura atu apoiu aumentu produsaun no produtividade ne’ebé sustentável ho intensaun atu redus pobreza, hasa’e seguransa alimentár no promove kresimentu ekonómiku iha área rurál. Millaun $3,6 ba sistema irrigasaun Laivai no millaun $2,6 ba Galata. Apoiu estensaun área agrikultura ho orsamentu alokadu millaun $2,6 no millaun $2,1 hodi dezenvolve zona agrikultura integradu iha área irrigasaun”. Dehan Ministru liu husi Pajina Ofisial Ministeriu Minansas

Distribuisaun Tetu Agregadu Orsamentu Administrasaun Sentrál iha OJE 2023, Setór Kapitál Sosiál ne’ebé inklui Saúde, Edukasaun no Protesaun Sosiál hetan alokasaun millaun $772 ka 36%. Setór ida-ne’e mak maiór benefisiariu husi finansiamentu Proposta OJE 2023. Ida-ne’e refleta importansia ne’ebé mak Governu fó ba iha asesu universál ba edukasaun ne’ebé kualidade (millaun $137), saúde (millaun $92) no protesaun sosiál (millaun $301), liuliu ba grupu vulneravel.

Entretantu, Governu propoin ba Parlamentu Nasionál orsamentu ho montante millaun $19,2 hodi implementa programa Bolsa da Mãe. Husi montante ne’e, millaun $5,3 sei aloka ba kontinuasaun programa inísiu no millaun $13,7 sei aloka ba espansaun Bolsa da Mãe Jerasaun Foun, ne’ebé nia objetivu mak atu apoiu inan isin-rua no mellora saúde no nutrisaun durante inísiu loron rihun-ida nomós apoiu labarik ho moras króniku no defisiénsia.

Proposta OJE 2023 ne’e mós kobre alokasaun orsamentu millaun $22,4 hodi espande programa Merenda Eskolár, mellora kualidade hahan hodi alkanse labarik sira nia kualidade nutrisaun, hasa’e despesa ba kada labarik no kada hahan husi $0,25 to $0,42.

Totál despesas globál billiaun $3,16 ne’e kompostu husi Orsamentu Administrasaun Sentrál billiaun $2,8 (montante ne’e inklui ona Fundu Kombatentes Libertasaun Nasionál, billiaun $1). Orsamentu Seguransa Sosiál hetan alokasaun millaun $235,7 no RAEOA millaun $120.

Enkuantu, Parlamentu Nasionál sei hahú halo diskuzaun jeneralidade OJE 2023 iha loron 7 fulan novembru no halo aprovasaun final globa iha loron 17 fulan novembru, antes submete ba Presidente da Repúblika hodi Promulga ou Veta

Jornalista   : Jonh Marito

Editor         : Ekipa Editorial

Share This

COMMENTS

Wordpress (0)
Disqus ( )