MEJD No CNC Sei Produz Manual Istória Ba Terseiru Siklu No Sekundária 

Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) Hamutuk ho UNESCO, KOICA, Nasões Unidas, Centru Nasionál de Chega (CNC), Iha Salaun Novu-Turizmu, 12/07/2022, Foto : Marcela Mesquita de jesus Lemos

SAPNewsTL, Dili- Ministériu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) Hamutuk ho UNESCO, KOICA, Nasões Unidas, Centru Nasionál de Chega (CNC) halo abertura ba projeitu formasaun ba professor sira liga ba processu hari’i dame no rekonsiliasaun

Tuir Ministru da Educação Juventude e Desporto(MEJD) Dr. Armindo Maia hateten projeitu ba formasaun liu-liu ba professor sira ne’ebe hanorin historia liga ba processu hari’i dame no rekonsiliasaun iha mundo liu-liu iha Timor-Leste.

“Ita hotu asiste hamutuk abertura ba projeitu ida ne’ebe ke projeitu ba formasaun liu-liu ba ita nia professor sira ne’ebe hanorin historia, liga ba processu hari dame no rekonsiliasaun iha mundo mais liu-liu iha Timor-Leste. Projeitu ida ne’e hetan apoiu husi ita nia maluk governo Coreia liu husi KOICA, projeitu ida ne’e halao iha koperasaun entre Ministeriu Edukasaun hamutuk ho UNESCO, Centro Nacionál Chega (CNC) no Nasões Unidas”. Dehan Ministru da Edukasaun Juventude e Desporto(MEJD) ba jornalista sira iha Salaun Novu Turismu,terca-feira(12/07/2022).

Ministru ne’e esklarese, Projeitu ne’e importante tanba  Edukasaun ba Historia ne’e relasiona mos ho identidade Timor-Leste nian, kuandu ita la hatene ita nia história, ita mos la hatene ita nia identidade.

Ministru da Educação Juventude e Desporto(MEJD) Dr. Armindo Maia

“Ita Timor-Leste presija tanba ita sai husi istoria ida ne’ebe naruk violensia, funu primeiru hasoru Kolonializmu Portugés depois de 24 anos hasoru okupasaun Indonesia, sai husi ne’eba mos ita nafatin violénsia oioin, tanba ne’e maka historia ba hari’i dame ba rekonsiliasaun importante tebes, Historia ba Terseiru Siklu no mos Ensinu Sekundariu”. Tenik nia

Ministru ne’e haktuir kurikulu ne’ebe mai husi 2000-2001, neneik halo kurikulu ne’ebe tranjitóriu presija hatama iha kurikulu, historia ne’e sai elementu ida kona-ba dame no rekonsiliasaun.

“Agora dadauk formasaun sei forma fila fali professor sira seluk, inisiativa  ne’e mai husi koperativa entre ministeriu edukasaun ho centru nacional chega ne’ebe ke hetan apoiu husi UNESCO i orsamentu mai husi KOICA. Apoiu husi sira mak hanesan apoiu financeiro, apoiu material nune’e mos oinsa maka atu fo formasaun liu husi rekursu sira.” Hateten nia

Iha fatin hanesan Diretor Ezekutivu Centro Nacional Chega Sr. Hugo Maria Fernandes hateten Projeitu ne’e hahu tinan ida ne’e ho parserial mak UNESCO apoia Ministeriu Edukasaun Juventude no Desportu (MEJD) no Centro Nacional Chega (CNC) hodi estabelece rede ba professores sira.

“Ita produz manual ba manorin sira, oinsa mak eleva ba oin, Hahu projeitu ne’e tinan 3 hahu husi agora, komponente bo’ot tolu maka hanesan ida maka ba professor sira, ida seluk maka apoiu digitalizasaun, arquivu,barak ne’ebe mak hodi ita nia professores no estudante sira asesu, ida seluk mak fo apoiu ba jestaun biblioteka ne’ebe seidauk iha. ida ne’e mak komponente boot tolu husi projeitu ne’e” Nia hakotu

Jornalista : Marcela Mesquita de Jesus Lemos & Antonio Tilman

Share This

COMMENTS

Wordpress (0)
Disqus (0 )