MS Ezekuta OGE Atinje 56%, Programa Bolsa Da Mãe Dalan Ba Hadia Nutrisaun

Imagem Intrevista Ministra Saude iha Edifisiu Palasiu das Cinzas, Dili, 01/08/2022. Foto : Antonina da Silva Lopes

SAPNewsTL, Dili, 01/08/2022: Ministra Saude Odete Maria Freitas liu husi diresaun gabinete politika planeamentu halo kordensaun no avaliasaun hamutuk ho parseiru sira kona ba parseiru servisu Ministériu nian no Bolsa da Mãe hodi kontribui ba programa nutrisaun iha Timor-Leste.

“Ami nia topiku rua, primeiru apresentasaun kona ba servisu pakote esensial ministériu da saúde nian, liliu iha dadus primariu ne’ebe mak iha, apresentasaun Segundu nian kona ba oinsa mak Ministra de Saúde utiliza dalan ida bolsa da mãe, ne’e hanesan dalan ida atu bele hadia ami nia kobertura liliu iha programa nutrisaun nian”. Dehan Ministra Saúde ba Jornalista sira iha Salaun Palasiu da Cinzas Kaicoli, Dili, 01/08/2022.

Ministra ne’e informa ezekusaun orsamentu saúde atinje 56% porcentu husi orsamentu Geral Estadu tinan 2022

“Ami to’o iha 56% porcentu ba orsamentu geral estadu nian, fundu kovid nian mos hanesan bainhira ita sura ezekusaun ida atual ho obligation ne’e iha 50% porcentu, maibe ha’u seidauk konfirma lolos atual ne’e hira? obligation ne’e hira? Maibe ami atinje faze metade orsamentu ne’ebe mak ami utiliza ona”.  Ministra ne’e deklara.

Ministra ne’e akresenta tan, orsamentu ne’e sira ezekuta barak liu ba iha rekursus humanu inklui selu ba saláriu vensimentu no pessoal kontratadu sira.

“Ita labele husik hela sira maibe ami halo exersisiu ida para bele hetan Orsamentu Geral Estadu nian nomos ba béns de servisu sira ne’ebe mak liga ho manutensaun kareta, sosa mina, atividade sira ne’ebe hala’o iha munisipiu sira”. Dehan Ministra

Enkuantu Ministériu saúde mos halo pagamentu ba konstrusaun ne’ebe mak halo iha tinan kotuk la konsege remata inklui kontrusaun sira seluk

“Ami mos halo lei ida kona ba kontrola ba atividades formas étikas ne’ebe mak prepara hela, espera katak bele aprova iha Konsellu Ministru, lori ba iha konsellu diresaun ami nian, inklui kolia mos kona ba asegura aimoruk tradisional sira ou aimoruk suplimentu ne’ebe mak liu husi rai liur inklui aimoruk sira ne’ebe mak ita halo iha ita nia rain rasik”. Nia hakotu.

Jornalista  :   Pascoela Da Conceicão & Antonina Lopez da Silva

Editor        :  Luis Pailofo

Share This

COMMENTS

Wordpress (0)
Disqus ( )