PN La Konkorda Preferénsia AMN, Dalan Ba Eleisaun Parlamentar 2023

Imajen Intervista Porta Voz AMN Miguel Monsil hafoin hasoru malu ho Presidente Parlamentu Nasional

SAPNewsTL, Dili – Iha kuarta-feira ne’e Aliansa Maubere Nacional (AMN) halo dialogu ho Parlamentu Nasional kona-ba asuntu ne’ebe AMN manifesta durante ne’e. Tuir Representante AMN Miguel Monsil haktuir asuntu haat ne’ebe sira kestiona, konsidera susar atu muda, tanba kuaze partidu hotu-hotu dehan wanhira partidu la manan

“Aliansa Maubere Nasional (AMN) mai hasoru Prezidente Parlamentu Nasional no Membru Parlamentu sira ami lori asuntu mak haat (4) : Hapara tradisaun sosa laptop no kareta luxu periódikamnete, OJE kada Tinan tenke aloka makas ba setór saúde, agrikultura no edukasaun,  Halakon lei Pensaun Mensál Vitalísia no Halakon artigu 5 hosi lei Liberdade Reuniaun no Manifestasaun”.Tenik Monsil iha Intervista hafoin dialogu ho PPN, Dili, 23/11/2022

Representante AMN Miguel Monsil hateten kazu haat ne’ebe kestiona mak Lei Numeru 1/2006, 8 de Fevereiru, kona-ba liberdade ba Reiniaun no Manifestasaun liliu artigu 5 kona-ba restrisaun (Bandu atu realiza reuniaun no manifestasaun iha fatin publiku menuz husi memtru 100, husi fatin ne’ebe lokaliza sede orgaun soberania, redidensia ofisial titular orgaun soberania nian, instalasaun militar no militarizada estabelesimentu prizional, inklui iha portu, aeroportu, instalasaun eletrika no fatin armazenamentu bee nian liliu kombustivel)

Tuir  Nia, lei Pensaun Mensál Vitalísia tuir sira konsidera kuaze bankada hot-hotu mas sira dehan susar atu muda wanhira partidu la manan maioria, Monsil konsidera meius ida ne’e hanesan kari rai-rahun ba povu nia matan

“Lolos partidu hot-hotu aseita iha parlamentu, iha hanoin atu muda mak buat ne’e fasil tebes, hakarak hot-hotu uza ida ne’e sai material kampania para tinan oin sira kontinua ba bosok Ita akompanha sira konsiderasaun ne’e to’o ne’ebe?, Sira fo rajaun katak lolos fo sala ba Governu kuando alokasaun Orsamentu geral do estadu (OJE) 2023 la makas ba sèktor estratéjiku,  hanoin sira haluhan an programa Orsamental ne’e Governu mak deside maibe liu ga liu ne’e iha uma fukun Parlamentu Nasional signifika katak liu huis fiskalizasaun ne’ebe mak Parlamentu Nasional halo mak foin bele deside ida ne’ebe mak preriodade ba povu, hanesan fali PN no Governu fo sala ba malu mas rua ne’e hot-hotu iha desisaun iha OJE ida”. nia sublinha

AMN konsidera Parlamentu Nasional la aseita pozisaun ne’ebe sira foti hodi hapara sosa kareta no laptop foun, Lei pensaun mensal vitalisia, lei manifestasaun menuz husi metru 100

“Sira la aseita ita nia pozisaun hapara sosa kareta ho laptop ba Deputadu 65, sira nafatin argumentu lelaun ida ne’e mak fiskalizasaun ita konkorda kareta kuando sira ba uza iha kareta profisional, Mas ita lakonkorda kareta ida membru PN uza hanesan privadu,  wanhira mai iha PN laos atu servi povu maibe mai para atu assesu ita nia rikusoin sira mai para atu asesu previleiju ne’ebe mak sira nia poder iha, Deputadu 65 iha balun ne’eba mak inkapasidade sira labele reprezenta povu sira, mai laos servi povu, mai atu asesu previleiju ne’ebe mak iha, sira mak asesu salariu ne’ebe bo’ot no sa’e kareta luxu”. haktuir nia

Enkuantu, AMN mos fo parabéns kualidade ba PPN Timor-Leste tanba sira lakonkorda proposta alterasaun Lei N°1/2006 em partikular artigu 5 koalia konaba restrisoes ba 100 metru

Imajen Intervista Deputadu Antonio Verdial iha Uma Fukun Parlamentu Nasional, 23/11/2022

Iha fatin hanesan, Deputadu Antonio Verdial hateten representante manifestante sira husu atu parlamentu nasional bele tau matan ba lei pensaun vitalisia, lei pensaun vitalisia ne’e laos tur-tur Deputadu ida mak halo, lae, lei mai kedas husi primeira legislatura, husu atu representante manifestante favor ida tatoli hela mensagen ba maluk sira ne’ebe hakarak partisipa iha manifestasaun tenki komprende katak RDTL iha nia orgaun soberania keta-ketak.

“Orgaun soberania parlamentu nasional hanesan orgaun soberania daruak ne’ebe hahoris Governu, nune’e representa parlamentu nasional husu atu ita hotu lee lei hirak ne’e hahu husi konstituisaun RDTL no mos ba lei hirak ne’ebe mak sai baze fundamental ba identidade governamentais, halo operasaun serbisu iha parte operasional no administrativu nian liga mos ba area judisiaria nian”, Dehan Verdial

Parlamentu Nacionala la konkorda wainhira atu revoga lei ne’e tanba moris nasaun ida estadu direitu demokratiku maibe nafatin tenki kumpri lei ne’ebe agora dadaun ne’ebe agora vigora iha nasaun RDTL,  Parlamento Nasional firmi atu defende lei ne’e viroga nafatin, atu partisipa iha dezenvolvimentu tenki partisipa ho humanidade, honestidade, seriadede maibe tenki banati tuir konstituisaun RDTL

Jounalista : Ermelinda Soares

Editor         :  Ekipa Editorial

Share This

COMMENTS

Wordpress (0)
Disqus ( )