Transforma Sosiedade TL, CEFTEC Sertifika Formandu 323 Husi Territóriu Nasionál

Imajen MAPCOMS Francisco Jeronimo entrega sertifika ba formandu sira husi CEFTEC, iha Salaun Delta Nova, 24/11/2022

SAPNews,DILI –Sentru Formasaun Teknika no Komunikasaun(Ceftec) hamutuk ho Ministru Asuntu Parlamentar no Komunikasaum Sosial(MAPKOMS)sertifika formandu 200 resin ne’ebe konklui ona formasaun durante fulan tolu Tuir Ministru MAPKOMS, Fransisco Jeronimo fo parabens ba formandu sira husi unidade ualu ne’ebe mak simu sertifikadu hanesan unidade formasaun Portugés jornalismu, Komunikasaun no relasaun públika protokolu, multimedia, Hakerek imprensa, Radiu, Televizaun, no unidade Komunikasaun

“Ha’u hatene ita boot sira sakrifika ita boot sira nia tempu hodi mai tuir formasaun nune’e bele transforma ita nia sosiedade ida ne’e husi espasu limitasaun ne’ebé ita hasoru ba mudansa iha ita nia rain. Tamba ohin loron media barak kontinua la’o ho analok entaun liu husi formasaun ne’e bele kapasita ita adopta sistema modernu ka dijital, ho nune’e ita adopta situasaun real ne’ebé mundu hasoru”.Hatete Ministru Asuntu Parlamentár no Komunikasaun Sosial (MAPKOMS) Fransisco Martins da Costa Perreira Jeronimu iha diskursu, Quinta-Feira(24/11/2022)

Nia haktuir Governu eziste atu serbí povu no nasaun, iha sistema demokrátika povu mak soberanu hodi ezerse direitu ho konfiansa ba reprezentante ida hodi forma Governu, nune’e MAPKOMS agradese ba formandu ne’ebe sakrifika ann hodi dedika formasaun durante fulan tolu

“Ha’u agradese ba formador hotu-hotu ne’ebe sakrifika ona imi nia aan liu husi formasaun Ceftec, hodi transforma rekursu umanu 300 resin ho kualifikadu, ita hotu hatene katak planu anual ba tinan 2022, ita halo deit extensaun ida husi nivel munisípiu neen 6 ba haat 4 maibé liu husi esforsu ida ho boa vontade no responsabilidade boot tebes.”tenik nia

Iha parte seluk koordenador CEFTEC Rafael da Silva subliña objetivu husi formasaun ne’e atu kapasita formandu sirahodi kontinua desenvolvimentu nasional parte ida mak tenke sertifika formandu sira

“Ohin loron CEFTEC atribui sertifikadu ba formandus sira hodi kapasita liu tan sira nia abilidade no kapasidade hodi kontinua dezenvolvimentu nasional iha seitor komunikasaun sosial tantu produtivu no privadu, Ceftec iha Unidade 8 hanesan multimedia, protokolu, televizaun, radio, hakerek lian tetun ba jornalismu, hakerek lian portuges ba jornalismu, hakerek imprensa no relasoens internasionas,”nia salienta

Nia dehan, Ba tinan ida ne’e Ceftec produs formandu iha nivel nasional no munisipiu hamutuk 323 kompostu husi mane 159 feto 166, sira ne’e mai husi linas ministeriais seitor publiku no munisipal, Jornalista sira inklui husi sentru formasaun suku sira ne’ebe mak iha.
Portantu dadaun ne’e formandu sira nia prezensa iha ne’e, husi munisipiu ho nasional hamutuk 281, tanba ne’e Ceftec mos realiza formasaun iha munisipiu hanesan Manatutu, Baukau, Lautem, Bobonaro, Dili no RAEOA no ba munisipiu sira iha unidade rua maka Multimedia no Relasoes Publika Protokolu nian.

“Nu’udar sentru Formasaun estadu nian hetan akreditasaun husi Institutu nasional Mão de obra INDDIMO, Ceftec nafatin tau atensaun no rekezitu tomak hodi asegura formasaun ba formandu sira hotu no sei kontribui direita kompetensia abilidade profisional formandu sira nian hodi hatan ba area servisu komunikasaun sosial iha Timor-Leste, Ceftec nafatin buka dalan oinsa atu kanaliza didi’ak profisional espesialidade iha seitor publiku no privadu, nune’e abilidade ne’ebe sira hetan sei utiliza iha komunidade no ba sira nia instituisaun,”katak nia

Iha oportunidade hanesan representante Formandu Domi Domingus Martins argumenta, representante formandu sira hotu ne’ebé mak mai husi unidade 8 no munisipio 5 inklui Oecusse hakarak hatoo ba MAPCOMS no estrutura tomak iha teknika formasaun Ceftec ami nia agradesementu profundu. Tamba husi Ita boot sira mak ohin loron ami mai hamriik iha fatin Ida nee hodi kapasita ami nia kapasidade abilidade no koinesemetu iha area unidade 8 nian, Liu husi asuntu pokitiku ida ne’ebé MAPCOMS halao daudauk ohin loron maka lori ami lubuk boot ida mai hamrik iha ne’e no hatudu ba Ita boot sira katak ami susesu dunik ho formasaun 8 ne’ebé mak ami tuir ona iha fulan hirak liu ba

“Hanesan formadu ami mos la haluhan hatoo ami apresisaun ba sentru formsaun teknika e komunikasaun katak husi Ita boot sira mak sai ain liman ba governu nian hodi hatutan no kapasita Ita nia joventude, estudante, funsionario sira hodi koinese diak diak Kona ba tekonologia modernu nian no oinsa sira atu halo kumunikasaun diak iha Ita nia sosiedade no fatin servisu ne’ebé mak ami servi ba”Nia hakotu

Enkuantu, Serimonia ne’e partisipa husi Ministru Asuntu Parlamentar no Komunikasaun Sosial Francisco Jeronimo, Presidente Komisaun Funsaun Publika Faustino Caedoso Gomes, Presidente Konsellu Imprensa de Timor Leste Virgilio Guterres no Formandu sira inklui sira seluk

Jornalista : Marcela Mery da Costa

Editor        : Ekipa Editorial

Share This

COMMENTS

Wordpress (0)
Disqus ( )